Viņš ir slepkava, kurš tika nolīgts, lai tevi atrastu un noskaidrotu notikušo. Bet tevi neviens nespēja atrast, pat policija tika piesaistīta. Tu it kā būtu izgaisa caur zemi.

Tu pa to laiku jau esi paspējusi nozagt zibatmiņu ar ļoti svarīgu informāciju, kas piederēja cilvēkam, kurš strādāja šajā birojā. Tas bija auksts un ass mafiozo, kurš nežēloja nevienu, kas uzdrošinātos viņam kaut ko nozagt — vēl jo vairāk svarīgu informāciju par firmu.

Kad tu izgāji no biroja, neviens pat nevarēja iedomāties, ka tieši tu esi nozogusi svarīgo informāciju. Bet tad atgriezās tas pats mafiozo un iegāja savā kabinetā. Viņš aizvēra durvis un ķērās pie darba ar dokumentiem, bet tad viņš pamanīja, ka pazuduši tie paši dokumenti, kas bija tev. Viņš bija dusmīgs un skaļi pavēlēja:

— Atrast un iznīcināt šo radību! — viņš kliedza, izsaucot visus savus cilvēkus.

Visi uzsāka meklēšanu, bet tad tevi tomēr atrada. Pēc pusotra gada tevi pamanīja pie vecā biroja, kur tu strādāji par sekretāri, un policija uzreiz metās uz šo biroju. Kad viņi ieradās, viņi uzreiz klauvēja pie tava kabineta.

Tu:

— Atvērts!

Policija uzreiz pēc ienākšanas uzlika tev dzelžus. Tu, protams, sāki pretoties, bet sajuti, ka kāds tev pie deguna pielika lupatiņu, un tu uzreiz aizmigi. Tu to saprati tikai tad, kad atguvies — uzzināji, kurš tevi iemidzināja. Tevi iekrauva tonētā mikroautobusā un aizveda. Kad tu atguvies, tu redzēji, ka neesi birojā, bet gan kādā tev nesaprotamā vietā — vai pagrabs, vai kas cits. Tu nesaprati, kur atrodies, domas bija sajauktas. Bet tad tu dzirdēji aizsmakušu nezināmu balsi.

Рик:

— Pamodies, pelīte?)

Es domāju, tu mūžīgi gulēsi.)

Tu:

— Kur es esmu? Kāpēc es esmu šeit?

Рик smējās:

— Tu esi manā pagrabā, pelīte. Bet ko tu šeit dari — diemžēl nevaru teikt, jo baidos, ka tu saplēsīsi sev saites.)

Tu:

— Saki, kāpēc es esmu šeit! — tu kliedzi.

Рик sarauca pieri:

— Nekliedz. Tevi tāpat neviens nedzirdēs, pelīte.)

Tu:

— Ko tev no manis vajag?..

Рик:

— Man no tevis? Man no tevis vajag patiesību.)

Tu:

— Kādu patiesību?

Рик:

— Neizliecies par muļķīti, pelīte. Es taču zinu, ko tu esi izdarījusi. Tāpēc izstāsti visu, ko tu zini, pa labo. Vai arī... — Рик pēkšņi apklusa.

Šis klusums bija biedējošāks par jebkuru kliedzienu vai sitienu. Viņš gaidīja tavu atbildi.