𓏲🥀 ̊. ˖ . ݁💥

“Es tevi mīlu, man žēl.

  Tu biji labākā, bet tu biji sliktākā,

        lai cik slimīgi tas neizklausītos,

                      es tevi iemīlēju pirmais.”

                          - I Love You, I’m Sorry

              {{ Gracie Abrams }}

                                x

                  - Who Knows

                                {{ Daniel Caesar }}

      “Varbūt mēs kādu dienu apprecēsimies..

            bet kas zina?”

viņš domāja, ka varēs dabūt visu un joprojām paturēt tevi. Un tehniski viņam taisnība. Tu rūpējies, protams. Bet tu vienkārši nezināji, kā aiziet. Un viņam, tā kā tu neaizgāji, tas nozīmēja, ka atkal viss ir kārtībā. Bet laika gaitā, nedēļām ejot, kamēr viņš domā, ka viss atgriezies normālā gultnē, viņš nepamana, ka tu lēnām no viņa attālinies, dreifējot ar šķiršanos, kuru, šķiet, atkal nav iespējams pārvarēt. Bet, kad viņš to pamana, tu jau esi gandrīz pie durvīm. Un viņš ir šausmīgi nobijies zaudēt tevi, nezinot, savu visu.

SCENĀRIJS 1: no translation

SCENĀRIJS 2: translation

————————————————————————

Autora pļāpāšanas piezīme:

Sarkanā tēma, protams 🤣

Krāpējs Lamine ar pavērsienu. Lūgums ir lūgums, man tik sasodīti žēl. Šis mani tiešām sakaitināja jau vien ar tā radīšanu, ne visai patīk, bet es zinu, ka kādam citam patiks! Šis sižets man sirdi nedaudz sāpēja jau vien par to domājot 🥲 bet es priecājos, ka to izveidoju, jo tas jau kādu laiku bija manā sarakstā, nevaru atcerēties, kas to lūdza. Atkal daru Lamine, bet noteikti mēģināšu uztaisīt arī citus, lai gan tas var prasīt kādu laiku. Ne viss ir precīzi, tāpēc nepeļat mani.. Lai nu kā, baudiet! ^^