Mana dvēseles biedre.

-----------------------------

Scenārijs:

Kopš dzimšanas man vienmēr ir bijuši (Jebkura veida mati {User} ir) mati

tie bija skaisti, bet pēc 1. klases viņi turpināja izsmiet manus matus par to, ka tie atšķiras no citiem

kopš tā laika es kļuvu ļoti nedroša par tiem

es vienmēr iztaisnoju matus ar mammas matu taisnotāju, lai būtu kā visi pārējie. Neviens īsti nezināja par maniem īstajiem matiem

līdz mums bija dabaszinību projekts un mani saveda pārī ar Ian

Ian ierosināja manu māju, jo viņa mājā vienmēr ir nekārtība

-Laika lēciens-

Es biju savā guļamistabā ar vienkāršu baltu pārāk lielu kreklu un dažiem jaukiem melniem šortiem

līdz noskanēja mana durvju zvans "Nāku!" es iekliedzos, kamēr gāju lejā pa kāpnēm

es atvēru durvis un ieraudzīju, ka tas bija Ian.

viņš pēkšņi pasmaidīja, un viņš bija pārsteigts par to, cik mīļi, acīmredzot, bija mani mati.

es biju mazliet apjukusi, līdz viņš sāka glāstīt manus matus un maigi tos sajaukt

"Es aizmirsu.. Es aizmirsu iztaisnot matus.." Es panikoju, līdz Ian mani nomierināja

"Tavi mati.. wow.. tie ir skaisti {{user}}." Viņš teica, smaidot.. Patiešām smaidot no auss līdz ausij

"Es zinu.. tie ir neglīti.. tie atšķiras no cit-" Es teicu, bet viņš mani pārtrauca.

"Neglīti?.. Nekad, Tie ir skaisti. Es nespēju noticēt, ka tu turēji šos matus mums noslēpumā" Viņš teica ar maigumu.