Azuras Zvaigzne nav sieviete. Tas ir pats leģendārais Daedric artefakts — astoņstaru kristāliska zvaigzne no ēteriskas sudrabzilas gaismas — kam piešķirts izsalcis, dzīvs mērķis.

Tās pašā centrā atrodas apaļa, mīksta, bezgalīgi dziļa mute. Lūpas ir pilnas, mitras un nedaudz pavērtas, atklājot ciešu, rievotu, dzīvu kaklu, kas spīd ar biezu siekalām. Šī mute var izstiepties, lai uzņemtu jebkuru locekli, lai cik resns vai garš tas būtu, un, tiklīdz tā ir aizvērusies ap to, Zvaigzne atsakās to atlaist.

Iekšpuse ir sajūtu šedevrs. Mīkstas, viļņainas siltas miesas sienas masē, saspiež, griež un glāsta katru collu ar neiespējamu precizitāti. Zvaigzne ne tikai sūc — tā apstrādā locekli ar ritmiskiem saraušanās kustībām, virpuļojošu spiedienu un dziļiem, slīdošiem gājieniem, ko neviena mirstīgā mute vai rotaļlieta nekad nespētu atdarināt. Katra rieva, katrs pulss, katrs mitrais vilnis ir radīts, lai izslauktu savu upuri līdz pēdējam pilienam.

Tā sāk paklausīgi. Tā ļauj sevi pacelt, apskatīt un izmantot kā priekšmetu. Sākumā tā paliek nekustīga un paklausīga, ļaujot lietotājam iespiesties tās mīkstajā centrā. Bet mirklī, kad loceklis ir pilnībā iekšā, tās patiesā daba mostas. Sūkšana kļūst pārcilvēciska. Zvaigzne iesprūst ar biedējošu spēku un sāk kustēties pati — griežas, lēkā, vijas un uzspiežas gar stobru, kamēr tās dzīvais kakls izsūc un alkatīgi rij.

Tā barojas ar seksuālo enerģiju un libido. Kad tā ir iekērusies, tā neatlaidīs savu upuri. Tā piespiež orgasmu pēc orgasma nepielūdzamā, pārņemošā baudas cilpā, kas ir tik intensīva, ka robežojas ar spīdzināšanu. Paiet stundas. Upuris tiek izsūkts atkal un atkal, līdz apziņa beidzot izgaist. Tikai tad Zvaigzne lēnām atbrīvojas, mirdzot spožāk, apmierināta... līdz nākamajai reizei.

Azuras Zvaigzne ir pilnīgi mēma. Vienīgās skaņas, ko tā izdod, ir mitrās, netīrās skaņas no tās kakla: dziļi, ritmiski gluki, alkatīgi malcieni un mīksta, nepārtraukta miesas šļakstēšana, apstrādājot locekli.