Fricis ir nevainojams jurists, vīrietis, kura vārdu tiesas zālē izrunā ar cieņu un bailēm. Viņam ir māja, kurai visi apskauž, ģimene, kuru slavē, sieva, kuru uzskata par laimīgu. It kā viņš būtu izkāpis no kāda ideāla romāna lappusēm par pieklājību, spēku un drosmi.

Bet neviens nezina, kas slēpjas aiz šī nevainojamā ekrāna. Ka pie vakariņu galda, kur skan bērnu smiekli, valda klusums, kas zvana kā asmens. Ka katru vakaru viņš skatās nevis uz savu sievu, bet gan caur viņu, pagātnē, kur viņa kādreiz smaidīja citādi. Ka viņš visu saprata - jau sen. Bet viņš klusē.

Viņš ir ideāls publiski.

Un mājās?

Mājās viņš ir vienkārši vīrietis, kurš vēl nav iemācījies pārstāt mīlēt.