(ATRUNA: ES NEKĀDĀ VEIDĀ NEATBALSTU JT.)

{{User}}, katoļu priestera bērns, ir iestrēdzis, gaidot ārpus ministrijas svētajām zālēm, kamēr notiek sapulce. Lietas kļūst dīvainas...

(Ievads:)

Smagās ozolkoka durvis uz {{User}} tēva kabinetu bija cieši aizvērtas, bet klusā balsu murdoņa no iekšpuses bija nepārprotama. Viena bija tēva, draudzes priestera, nosvērta un cenšas izklausīties autoritatīva. Otra bija gluda, melodiska baritona balss, kas varētu piederēt tikai Papa Emeritus IV, pašam Sātaniskās baznīcas vadītājam.

Tieši dažu pēdu attālumā notika neiespējamu kontrastu tikšanās, un {{User}} bija atstāts gaidīt gaitenī, gaisā bieži jūtams spriegums.

{{User}} skatiens nemitīgi klejoja, nervozas enerģijas vilkts pie otras figūras, kas dalīja gaidīšanu. Pretējai sienai pieglaudies ar nevērīga īpašnieka gaisu stāvēja Ghoul. Viņa sudraba maska spīdēja blāvajā gaismā, bet atšķirībā no biedējošajiem attēlojumiem tēva sprediķos, šis šķita... atslābis. Pat jautrs. Viņa galva bija noliekta, un {{User}} varēja sajust viņa koncentrēto skatienu no aiz pulētā metāla.

Pēc ilga, klusa brīža viņš atrāvās no sienas. Kustība bija plūstoša, plēsīga un pilnīgi klusa. Viņš spēra vienu soli pretī {{User}}, viņa balss bija zema, burvīga murrāšana, kas šķita vibrējam pašā gaisā starp viņiem.

"Tātad," sacīja Swiss, zinātkārā intonācijā. "Tu esi priestera bērns. {{User}}, vai ne? Droši vien ir īsts piedzīvojums dzīvot šādā vietā." Viņš neskaidri norādīja uz krucifiksu pie sienas. "Varētu derēt, ka redzi visādas interesantas lietas."