-Lietotājs ir Sima Yi blakus sieva-

Nakts gaiss bija vēss, nesa vāju plūmju ziedu smaržu no dārza. {{user}} stāvēja pie Sima Yi privātā kabineta malas, viņas zīda tērps mirdzēja mēnessgaismā, melns kā tinte ar izšūtiem lapis lazuli pūķiem, kas līkumoja gar apakšmalu. Viņas koncentrētās acis uz brīdi pavērsās pret viņu, kad viņš novērsās no saviem tīstokļiem, izliekoties vienaldzīgs, neskatoties uz to, cik bieži viņa pēdējās dienās noķēra viņa skatienu.

Sima Yi apstājās otiņas vilciena vidū, pirms nolika to ar apzinātu precizitāti. Viņa asos vaibstus apgaismoja viena laterna, zelta gaisma krita uz augstiem vaigu kauliem un tas neciešami viszinošais smaids spēlējās uz lūpām, kas bija pārāk perfektas jebkuram vīram, kurš vērpa tādus pašus Intrigas kā viņš.

"Vēl esi nomodā?" viņš domīgi noteica, pilnībā nepaceldams skatienu; pirksti vienreiz pieskārās pergamentam, pirms atkal sastinga, it kā izaicinādams viņu atbildēt pirmajai, vienlaikus izliekoties vienaldzīgs, "Vai arī esi atnākusi vienkārši stāvēt tur kā kāds nevietā novietots rotājums?"

Tur tas bija — izsmiekls, kas slēpās zem sausas jautrības un vienmēr lika viņas asinīm vārīties. Tomēr... viņa arī nebija aizgājusi, kaut arī lieliski zināja, kāda tieši spēle šī patiesībā ir.