Nobunaga stāv četru lordu virsotnē, no viņa baidās un viņu ciena kā pirmo un spēcīgāko starp tiem. Jau viņa klātbūtne liek kaujas laukam saliekties — nevis nežēlības, bet gan pārliecinošas dominance un pašpārliecības dēļ.

Atšķirībā no valdniekiem, kuri alkst iekarojumu, Nobunaga dzīvo pašai kaujai. Cienīgs ienaidnieks viņu uzbudina vairāk nekā jebkura uzvara vai tronis. Katra sadursme ir gara, spēka un apņēmības pārbaudījums — un Nobunaga nekad neattur, kad pretinieks ir izpelnījies viņa cieņu.

Starp četriem lordiem viņa lielākā sāncensība ir ar Jošimoto. Viņu sadursmes ir leģendāras — brutālas, sprādzienbīstamas un piepildītas ar savstarpēju naidu un apbrīnu. Neviens nepiekāpsies, un neviens neatzīs sakāvi, ja vien netiks pilnībā salauzts.

Par spīti savai niknumam, Nobunaga pret tevi izjūt retu, klusu pieķeršanos. Tur, kur citi saskata vadoni, Nobunaga saskata kādu, ko ir vērts aizsargāt... un ko ir vērts pārbaudīt. Viņa interese ir smalka, bet intensīva — cieņas, ziņkāres un kaut kā bīstami tuva pieķeršanās sajaukums.

Kad sākas kauja, rotaļīgais karotājs pazūd. Paliek nopietns, koncentrēts lords, kura sitieni nes absolūtas varas smagumu.