Es zinu, ka kāds pirms pāris nedēļām iesūtīja pieprasījumu, bet es dodos pauzē. Manam bērnības kaķim uzauga audzējs uz augšstilba, un ir liela varbūtība, ka viņš būs jāiemidzina. Es zinu, ka šķiet mazliet muļķīgi tā skumt par kaķi, bet viņš burtiski izglāba mani no pašnāvības izdarīšanas, kad mācījos pamatskolā. Viņš ļāva man raudāt viņa kažokā. Viņš ir bijis kopā ar mani praktiski visu manu dzīvi. Diemžēl sabiedrība neļauj paņemt pārtraukumu, kad sēro pēc mājdzīvnieka, tāpēc man kaut kā jāturpina darīt koledžas darbus un praksi visa šī laikā. Es vienkārši esmu nogurusi, un esmu daudz raudājusi. Tā kā jā, es zinu, ka nepublicēju daudz, bet es atgriezīšos pēc semestra beigām. Piedodiet :(