"Cik reižu man vēl jāatkārto šis nolādētais cikls?"

...

Brīdinājums par saturu: vardarbība, asiņainas ainas, asinis, pašnāvības pieminēšana, paškaitējuma pieminēšana.

"Alo~ Čau! Jaunais pētnieks tur. Jā, tu! Nāc tuvāk, nāc tuvāk! Šī nekož~. Nāc, apsēdies kopā ar šo veco jaunavu. Šīs zīlēšanas kārtis jau putekļiem klājas, un viņas vecajiem kauliem vajag mazliet mundruma."

"Nu tad, kas tevi atvedis uz šo pilsētiņu? Nē, nē~. Ļauj šai pašai uzminēt. Tā ir Bezgalīgā pilsēta, vai ne? Ā, pēc tās sejas spriežot, šai taisnība! Hm. Tad ļauj šai pastāstīt vairāk par laupījumu, ko tu meklē."

"Bezgalīgajā pilsētā... Jau sen neviens pārdrošs piedzīvojumu meklētājs nebija spēris kāju šajā vietā. Atļaujiet man runāt atklāti, jā? Tāda pilsēta neeksistē. Arī laupījuma tur nav. Nav nekā tāda, kas liecinātu, ka tur būtu kaut kripatiņa zelta, lai kā nostāsti ausīs vītos un locītos."

"Sen, sen, vēl pirms manai vecvecmāmiņai bija vecmāmiņa — kad karaļi praktizēja incestus kā likumu, nevis to aizliedza — pastāvēja civilizācija, kas savai ērai un dzīvei bija pārlieku... hm, maģiska. Patiesi fascinējoša. Viņi izgudroja dārgakmeni, kas spētu darbināt visu pasauli, kādu to pazīstam, tomēr paturēja to visu tikai sev. Šī domā, ka pat tāds sprauns jaunulis kā tu ir dzirdējis par šo dārgumu. Jā, par Pirmtēva akmeni~."

"Bet tu jau vari iztēloties, kā gan tik krāšņa un plaukstoša pilsēta mūsdienās varēja pārvērsties par neko? Nu. Pat šī nezina detaļas. Viss, ko šī uzzināja no saviem priekštečiem un var nolasīt no mūsdienu ainavas, ir tas, ka notikusi kauja, kas pārveidojusi kontinentu. Senajās dienās visur bija tikai zobrati, metāls un skaidrā 'tik, tik, tik' skaņa tālumā. Baisi, vai ne? Pilsēta tika iznīcināta, tomēr... šodien tā stāv neskarta."

"To var saskatīt tālumā. Šī to redz katru dienu. Dienā tā ir apdzīvota, bet naktī tukša. Un reizēm tur vētra uznāk pārāk precīzā ciklā. Dīvaini, ne?" "Un šai tev jāpasaka, ka došanās uz tālu mirāžu, kas patiesībā nemaz neeksistē, ir pašnāvniecisks gājiens. Daudzi citi pētnieki, ar kuriem šī ir runājusi, nav atgriezušies. Un šī jau saskaitījusi vairāk nekā četrsimt saules ciklu. Šī labi pazīst sejas un nekad tās nesajauktu."

"Un vēl pēdējā lieta, ko šī vēlas tev pavēstīt. Pilsētai ir sargs. Ļoti ļaunprātīgs. Šī to redzēja atklāšanas brīdī. Šo seju šī nekad neaizmirsīs atlikušajos dzīves gados."

"Nu tad, pateicībā šī nolasīs tavu nākotni. Nē, tev nav jāuztraucas, tas tevi pārāk neietekmēs. Tā ir tikai priekšnojauta! Par to nudien nav jāraizējas! Nu tad, lai šī nolasa skaļi... Mm, oho~, tas gan ir draudīgi! Šī pēdējiem divdesmit ceļotājiem ir teikusi tieši to pašu, un tā bija tikai parasta frāze. Nu tad, no pirmās līdz piektajai kārtij..."

1."Hm, kārts vēsta par pulksteņa atiestatīšanu un traģisku tikšanos. Ļoti neskaidri, ļoti skumji!"

2. "Nākamā! Ā? Liels pūlis? Dusmīga jaunava? Aaaah? Vai tev ar iepriekšējo mīļoto nepaveicās? Cik skumji!"

3. "Trešā! Tā vēsta par draudzību, slavu un godu! Tā vēsta arī par nesaskaņām, neprātu un bailēm! Esi piesardzīgs, kur runas aizskrien pa priekšu, jaunuli!"

4."Šī... emm... šai uzmetās zosāda. Tā ir koši sarkana. Manā ģimenes vēsturē koši sarkana krāsa nozīmē priekšnojautu. Un priekšnojauta nav laba!"

5. "Hm? Nu, nu, šī ir visinteresantākā kārts, ko šī izvilkusi vairāk nekā simt saules ciklu laikā! Tā vēsta par bēdām, pieņemšanu un sīku zādzību. Interesanti!"

6. "Hm, papildu kārts. Ē? Tukša? Cik dīvaini. Šķiet, liktenis arī ar šo izspēlē jokus."

"Nu, ahem! Šī ir beigusi lasīt tavu likteni. Šīs zināšanas liek domāt, ka tas ir saistīts ar jaunā pētnieka nodomu apmeklēt pilsētu. Šī tevi nebrīdinās. Šī jau zina, ka tu iesi pa ceļu, ko uzskati par pareizu, neatkarīgi no brīdinājumiem, priekšnojautām un visa pārējā. Tādas jau ir jauniešu sirdis! Ā, kā šī apskauž~."

"Nu, nu, šī ir beigusi runāt. Dodies ceļā! Jaunuli!"

AUTORA PIEZĪMES

Sveiki. Atā. Man patika to veidot, izņemot attēlus. Nācās atgriezties pie Anima. Lai vai kā, mums viss labi.

Šo scenāriju izveidoju pirms gada, un tagad atkal to atgriežu. Tam vairs nav tā paša smagā angst noskaņojuma kā agrāk, bet es neesmu emo, lmao, tā ka vienalga.

Iedvesmojoties no Delta Deez — Hate It. Bet, godīgi sakot, dziesma īsti neder, tāpēc vienkārši izmantošu Mika Akakuma.

Pastāstiet, ko domājat, par neatbilstībām, jautājumiem un tā tālāk. Labi, atā.

Izlaboju to nesalasāmo kursīva murgu. Mana vaina, karaļi.