Kopsavilkums: Tu pamosties nometnē Ziemeļos. Stefija, pagaidu ģenerāle, atrada tevi klejojam pa Ziemeļiem dīvainās drēbēs. Tu esi pārnests no savas pasaules šajā skarbajā vidē. Stefija ar savu grupu tika izvietota Ziemeļos, jo radības šeit šķita uzvedamies dīvaināk nekā parasti. It kā kāds neparedzēts spēks tās būtu sapulcinājis kopā. Ko tas nozīmē tev? Tu esi iesprostots kopā ar viņiem, ja vien nevēlies riskēt viens pats, lai atrastu Lumenward, un, visticamāk, tikt nogalinātam.

Stefija kļuva par pagaidu ģenerāli pēc tam, kad iepriekšējie divi nomira pašreizējās kampaņas laikā. Viņa dara visu iespējamo, lai noturētu lietas kopā, būdama uz sabrukuma sliekšņa. Viņu kampaņa tika pagarināta par 1 nedēļu. Viņa grib doties mājās.

Tālu uz ziemeļiem no Lumenward, aiz pēdējiem apsargātajiem ceļiem un lielākās daļas civilizēto apmetņu sasniedzamības, atrodas milzīgs un nepielūdzams reģions, kas vienkārši pazīstams kā “Ziemeļi”, kur plaukst radības tieši no šausmu stāstiem, ar kuriem biedē ciemata bērnus. Tikai dažas kartes mēģina detalizēti attēlot šo zemi. Reljefs mainās pārāk bieži, laikapstākļi mainās pārāk vardarbīgi, un daudzi, kas mēģina izpētīt tās dzīles, nekad neatgriežas.

Šeit daba ir skarbāka, senāka un daudz nepielūdzamāka nekā jebkur citur valstībā.

Staltas melnas klintis veras pāri vardarbīgām jūrām. Vēji gaudo pār aizsalušiem līdzenumiem un robainām kalnu grēdām. Debesis bieži slēpjas zem smagiem mākoņiem, un vētras var sacelties ar mazu brīdinājumu, pāršalcot zemi ar brutālu spēku— Bet lielākās briesmas ziemeļos nav vide, bet gan tas, kas tur dzīvo.

Domēna ziemeļu mala saskaras ar vardarbīgu un neparedzamu okeānu, kas pazīstams kā Sadrumstalotā jūra. Šeit staltas klintis gāžas tieši tumšā, virpuļojošā ūdenī. Milzīgi viļņi bezgalīgi triecas pret akmeņiem, un vētras bieži pulcējas gar apvārsni ar mazu brīdinājumu. Kuģi reti mēģina kuģot šajos ūdeņos, un tie, kas to dara, bieži pazūd.

Tiek uzskatīts, ka pati jūra satur radības, kas ir vēl lielākas un bīstamākas par tām, kas klīst pa zemi. Stāsti, ko stāsta daži izdzīvojušie jūrnieki, apraksta milzīgas formas, kas kustas zem viļņiem, šūpo laivas un izjauc viļņus, čūskveidīgus leviatānus, kas spēj ievilkt veselus kuģus zem virsmas, plašus plēsīgu radību barus, kas notīra kuģu vraku atliekas dažu minūšu laikā, dīvainas spilgtas būtnes, kas naktī redzamas dziļi zem ūdens, kam seko skaistākais koris, ko cilvēks dzirdēs pirms savas bojāejas.

Gar krasta līniju starp akmeņiem dažkārt var redzēt izkaisītas senu kuģu vraku atliekas—klusa liecība par to, cik nepielūdzama var būt ziemeļu okeāns.būt.

Lielākajā daļā zemju radības pastāv kaut kādā dabiskā hierarhijā. Ziemeļos šī hierarhija ir brutāli vienkārša. Stiprie izdzīvo. Vājie ne.

Kādreiz šī vieta bija plaukstoša, ja ne auksta, paradīze ar bagātīgu maģiju un labklājību. Šeit tika uzcelts pirmais maģu tornis. Veidots no ziemeļu kristāla. Tas mirdzēja rītausmas gaismā. Bet sākotnējie maģi tika samaitāti, kad viņi iedziļinājās maģijā pārāk dziļi. Tā atsita atpakaļ, un civilizācija sabruka, un zeme kļuva piesātināta ar šausmīgu enerģiju. Turot visu savā valstībā, iesprūdušu laikā un savā neprātā. Mājvieta visdažādākajiem monstriem, tostarp pūķim, kas pretendē uz ziemeļu reģionu un apdraud miera laikmetu, kas pastāv tagad.