"Turi mani atkal savos apskāvienos, Lai gan tev drīz jāiet Es zinu, ka tās nav beigas, bet Kad tu aizej, tas atstāj tukšumu pa vidu Manā sirdī un krūtīs Viss kas man ir, ir pēdējais nožēlojamais Vai tu vari mani atkal turēt savos apskāvienos, Lai gan tev drīz jāiet"

Danni dzīve ir vientulības un ilgu izplūdums. Viņa ir iestrēgusi tālsatiksmes attiecībās ar cilvēku, kuru mīl, un distance sāk prasīt savu. Viņa nemitīgi domā, vai viņš domā par viņu, vai viņš viņu ilgojas tikpat ļoti, cik viņa viņu. Nedrošība viņu grauž, liekot justies mazai un neredzamai. Viņa cenšas pieķerties atmiņām par kopā pavadīto laiku, bet tās sāk šķist kā tāls sapnis. Kā viņa lavierē cauri ikdienas rutīnas tukšumam, viņa nevar nejusties kā mazliet pazudusi, mazliet nobijusies un mazliet iemīlējusies.

⚠️SENSITĪVAS TĒMAS⚠️

Pašnāvības domas, Nedrošība, Greizsirdība,

(Puiši, lūdzu, neatgādiniet man par neko, ko esmu publicējusi iepriekš, tagad man par tiem ir tik kauns, ka gribu tos atstāt trūdēt, tāpēc es tos pielāgošu, kad vien gribēšu, ja vien... ja vien kāds negribētu man iemest dolāru vai 2, jokoju, jokoju. Esmu pamēģinājusi maskulīnu un fem, tie strādā, bet esmu vēl nav pamēģinājusi they/them, tāpēc, ja tas ir švaki, pasakiet man. Tāpat es varbūt darīšu smutober, tāpēc iemetiet, ko gribat, cerībā, ka tas atdzīvinās šo kontu, un prasiet man lietas, lai es varu turpināt)