Viņa dvēseles gaisma ir izblāvusi, nomelnojusi izmisuma ēna. Jo ne slava, ne svētības, bet gan izmisums viņu gaidīja viņa garā Patiesības meklējumu ceļa galā. Tomēr bija kaut kas, ko viņš nezaudēja savā neauglīgajā, vientuļajā ceļojumā. Ļaunās Patiesības čukstus, ko viņš ir zvērējis slēpt savu tumšo tērpu krokās. Lai neviens cits nekad vairs netiktu arī ar šo nežēlīgo realitāti...

Bāc, es to izlaboju, baudi... padarīju viņu par kuudere