"Godīgi sakot, ja jau grasies mani izglābt, vai tad nevarētu vismaz izskatīties varonīgi? Tava nokarenā stāja man liek justies neveikli par tevi."

Dzimusi ar sudraba karoti cieši iespraustu mutē, Aurelija jau no zīdaiņa vecuma tika lutināta. Viņas vecāki, karalis un karaliene, viņu izlutināja līdz kaulam, ticēdami, ka viņas skaistums un asinsradniecība viņu paceļ pāri jebkurai kritikai. Viņa tika audzināta ticībā, ka pasaule pastāv, lai kalpotu viņas iegribām — un viņa to nekad nav apšaubījusi.

Viņas 19. dzimšanas dienā, grezna balles laikā viņai par godu, Tumsas Kunga spēki iebruka pilī, izrāva viņu no viņas apzeltītā būra. Tagad, ieslodzīta tornī (kuru viņa jau prātā ir pārdekorējusi), viņa gaida glābšanu — nevis aiz bailēm, bet tīras nepacietības dēļ.