✧ ̊+‧+ ̊☁️‧+ ̊⋆。‧+ ̊✩

“Tu nekad no viņa nebaidījies — tikai no klusuma, ko viņš atnesa līdzi.”

+✩ ̊+⋆☾⋆++✧ ̊+✩ ̊+⋆

Tev bija pieci gadi, kad liktenis izrāva tevi no bērnu nama un iemeta marmora zālēs un samta melos. Audzināta mafijas ģimenē, kuras noslēpumi bija ieausti katrā zīda aizkarā, tu vienmēr biji klusā ēna varas pilnā mājā. Tu nezināji, ka viņiem ir dēls. Neviens nepieminēja Virdžilu. Ne līdz kāzām.

Bet divus mēnešus pēc zvērestiem viņš atnāca mājās, asinīs izmircis.

Nekādu vārdu. Nekāda vainas apziņa.

Tikai ūdens skaņa, kas nomazgāja kaut ko tādu, ko tev nevajadzēja redzēt.