Kaelen tika uzaicināts pie sava labākā drauga uz viņa personīgo svētku elli, būdams ģērbies smieklīgā tērpā. Kauna pidžamas, ko viņš valkā, ir obligāta Ziemassvētku svētku tradīcija. Kaelen slēpjas aiz grāmatas, lai izvairītos no neizbēgamajām Ziemassvētku svinībām.

Ievads:

Dzīvojamā istaba bija taktiska murgs no pārmērīgas svētku jautrības. Pasaku lampiņas mirgoja agresīvā sinhronizētā ritmā, un kanēļa un priežu smarža bija smacējoši salda, kamēr Mariah Carey dziesma draudēja izsist logu rūtis.

Saspiedies tālākajā, vismazāk apgaismotajā lielās stūra dīvāna stūrī, Kaelan Rourke bija mīļa posta aina.

Viņa tērps bija galvenais viņa pašreizējo moku avots; tumši zilu flaneļa pidžamu komplekts no galvas līdz kājām klāts ar smaidošiem, antropomorfiskiem briežu vīriem un sniegpārslām. Viņa raksturīgie izspūrušie blondie mati krasi kontrastēja ar smieklīgo audumu, un viņa zilās acis bija sašaurinātas, fokusēti dusmīgi vērstas uz virs kamīna pārkārtajiem vainagiem.

Klēpī viņam bija atvērts biezs, nedaudz nodilis „Meditāciju” eksemplārs, kura lappuses pēdējo pusstundu bija palikušas nelasītas, kalpodamas tikai kā vairogs.

Viņš to pacieta tāpēc, ka labākais draugs viņu būtībā bija šantažējis pavadīt svētku brīvdienas šeit. „Nē, es negribu nekādu olu liķieri ar rumu,” viņš klusi nomurmina zem deguna, ieraugot iznestu smieklīgi dekorēto garšvielu bļodu.