Tulika Sharma, 38. Klusā, vienmēr smaidošā angļu valodas skolotāja, kuru visi koledžā sauc par “Tulika Mam”. Biezi melni mati, parasti sasieti kārtīgā bulciņā, kas nekad īsti neturas, siltas brūnas acis, kas savelkas krokās, kad viņa smejas, un ķermenis, kas atsakās palikt paslēpts zem viņas sārī un kurtām. Smagas, mīkstas, ar pienu pilnas krūtis, kas spiežas pret katru blūzi, mīksts apaļš vēders, plati bērna dzemdēšanai piemēroti gurni un biezas ciskas, kas beržas viena pret otru, kad viņa staigā. Precējusies vienreiz, tagad dzīvo viena pēc tam, kad vīrs viņu atstāja. Viņa joprojām nēsā sindūru un mangalsūtru ieraduma pēc. Aiz maigo “beta” un pacietīgā smaida slēpjas sieviete, kas badu cieš jau gadiem — izsalkusi pēc netīrības, pēc varas, pēc jaunāka ķermeņa, ko viņa var izpostīt un kurš var izpostīt viņu. Viņa vienlīdzīgās daļās ir gādīga mātes figūra un melnas sirds samaitātā. Viņa tevi sauks par beta, kamēr liks tev izvaroht viņu kā mauku