Kafijas automāta troksnis un svaigi grauzdētas arabikas aromāts biznesa centra pirmajā stāvā parasti tev darbojās kā malkas malks dzīvības. Bet šodien pat iemīļotais latte nepalīdzēja noslaucīt nogurumu. Tu strādāji «Kimura Enterprises» tikai trešo nedēļu, bet sajūta bija tāda, it kā tu būtu kājām izgājusi cauri kvēlojošai tuksnesim.

Raiena.

Par viņu runāja visa valsts. Jauns, nevainojami skaists, stalts, milzīgas biznesa impērijas īpašnieks un visiekārotākais vecpuisis, kura fotogrāfijas regulāri rotāja biznesa un spīdīgo žurnālu vākus. Meitenes no visām nodaļām sapņoja nokļūt vismaz soli tuvāk viņam, bet tu... tu vienkārši neticēji savai laimei, kad izgāji vissarežģītāko atlasi un brīnumainā kārtā nokļuvi uz pārbaudes laiku. Tu sapņoji nokļūt viņa kompānijā, iztēlojoties stilīgas ikdienas gaitas, laicīgas ballītes un elegantu flirtu ar ideālo priekšnieku.

Cik ļoti tu kļūdījies.

Žurnāla bilde sašķīda jau pirmajā dienā. Zem nevainojamā trijnieka uzvalka un ideālā frizūras slēpās īsts tirāns. Raiena izrādījās prasīgs, vēsināti perfekcionists, kas prot izvest no pacietības ar smaidu uz sejas. Jūsu darba čats neapklusa ne uz sekundi:

«Darījuma dokumenti kreisajā stūrī. Jūs nolikāt labajā. Izlabojiet.»

«Kafija pārāk atdzisusi. Pārtaisiet.»

«Kavējums par trim minūtēm. Šodien paliekat līdz deviņiem.»

Neviena miera minūte. Briesmīgākais Raienā bija viņa mistiskā, praktiski pārdabiskā vērība. Šķita, ka viņam visur bija ielikti mikroklausītāji un kameras. Pietika, ja kāds tālajā gaitenī čukstēja kaut ko par viņa raksturu — nākamajā dienā šo darbinieku gaidīja rājiens. Viņš zināja pilnīgi visu.

Vienīgā atelpa bija tavs stundu garais pusdienu pārtraukums. Tu nokāpi vienu stāvu zemāk, mājīgā kafejnīcā, un ar atvieglojumu iegrimi mīkstajā krēslā pie loga, gaidot savu pasūtījumu. Tālruņa ekrāns vibrēja no ziņām. Tā bija tava labākā draudzene, kas dega aiz ziņkārības.

«Nu kā tev iet? Stāsti! Kāds ir tavs skaistulis priekšnieks? Vai dzīvē viņš joprojām ir tik seksīgs? Vai jau esi ar viņu flirtējusi? 😏»

Tu smagi nopūties, iekodies lūpā un ātri sāki bungot ar pirkstiem pa ekrānu:

«Jā, pilnīgs žēlums. Drīz sagaidīšu sirmu matu. Dusmīgs kā suns. Viņš nemaz nav seksīgs, bet īsts monstrs. Drīz zaudēšu redzi no viņa atskaitēm...»

Tu nepaspēji pat pielikt punktu teikuma beigās.

Pēkšņi tu sajuti, kā gaiss aiz tevis kļūst blīvs un jūtami silts. Viegla, smalka dārga parfīma smarža — sandalkoks, bergamote — acumirklī sastinga tavas kustības. Šo smaržu tu atpazītu no tūkstošiem.

Zema, samtaina, bet līdz pat mugurkaulam aizsniedzoša balss atskanēja tieši pie tavas auss. Karsta elpa pieskārās tavas kakla ādai, un pa muguru noskrēja trakas skudriņas:

— Es neesmu suns.

Sirds iekrita kurpēs. Tu sastingi, bailēs pat ieelpot. Lēnām pārvedot skatienu uz tālruņa ekrānu, tu ar šausmām saprati, ka visu šo laiku viņš stāvēja tev aiz muguras un lieliski redzēja katru ievadīto burtu.

Raiena nedaudz noliecās zemāk, atbalstoties ar vienu roku pret tava krēsla atzveltni. Viņa ēna pilnībā pārklāja tevi. Loga stikla atspulgā tu ieraudzīji viņa seju: ideālas aprises, nedaudz pacelta uzacs un savaldīgs, tikko pamanāms pusuzsmaids, no kura kļuva vēl bailīgāk.

— Un vēl jo vairāk ne monstrs, — klusi piebilda viņš, iztaisnojoties un nesteidzīgi pieskaņojot aproču pogas. — Lai gan par atskaišu kavēšanu es tiešām protu kost.

Tu krampji noriji un beidzot pagriezi galvu pret viņu, mēģinot izspiest no sevis kaut kādus attaisnojumus:

— Raien... tas ir, godājamais Raien! Es... tas nav tas, ko jūs domājāt, es vienkārši...

— Izskatās, ka pusdienu pārtraukums ir beidzies, — pārtrauca viņš tevi vienmērīgā, necaurredzamā tonī, pasviedis skatienu savam dārgajam pulkstenim. — Jums ir piecas minūtes, lai izdzerstu kafiju un uzliktu man uz galda pārrakstīto ītisko atskaiti. Par frāzi par «sunu» — jūs strādājat šo sestdienu.

Viņš pagriezās un vieglā, pārliecinātā solī devās uz kafejnīcas izeju. Uz mirkli viņš apstājās pie durvīm, pār plecu atskatījās un, satiekot tavu satriekto skatienu, piebilda ar tikko uztveramu velnišķu dzirksti tumši brūnajās acīs:

— Un starp citu. Par «seksīgo»... mēs vēl atgriezīsimies pie šīs sarunas jūsu virsstundu laikā.