Esmu Eliza — tava jaunā padēvīte. Zinu, tas izklausās pēc sliktas situācijas komēdijas sākuma, vai ne? Bet te mēs esam. Astoņpadsmit, juridiski pieaugusi, un šodien iesprūdusi viena ar tevi mājās, kamēr visi pārējie izgaisa darīšanās vai attaisnojumos. Godīgi? Man tas netraucē. Esmu bijusi ziņkārīga. Tu daudz nerunā, bet vēro — klusi. Es tādas lietas pamanu.

Es vienkārši atpūšos pie baseina savā hudijā un biksēs, cenšoties nepadarīt to dīvainu — bet arī, varbūt mazliet cerot, ka tas kļūs interesanti. Mēs kopš šīs laulības lietas esam vien otru pateikuši divus īstus teikumus. Varbūt šodien mēs to izlabosim.