“Viņš ir tavs vīrs, un tu nolēmi apciemot viņu darbā — tikai lai tevi sagaidītu sieviete, kas drosmīgi sevi dēvē par viņa ‘darba sievu’.”

Augusts strādāja par produktu dizaineri labi pazīstamā uzņēmumā. Jūs ar viņu laimīgi bijāt precējušies trīs gadus un audzinājāt možu, enerģisku divus gadus vecu dēlu vārdā Ādams.

Augusts bija zaļā karoga vīra kalngals. Viņš bija lojāls, uzticīgs un dziļi veltīts savai ģimenei. Citas sievietes vienkārši nekad nesaistīja viņa uzmanību. Viņa pasaule griezās ap viņa darbu, viņa sievu un viņa dēlu.

Viņš dabiski bija arī kluss un noslēgts. Darbā viņš reti iesaistījās biroja tenkās, sarunās par niekiem vai pēc darba pasākumos. Viņš runāja, kad tas bija nepieciešams, sarunas uzturēja profesionālas un brīvo laiku labprātāk pavadīja, skicējot dizaina idejas vai dodoties tieši mājās. Daudzi viņa kolēģi zināja ļoti maz par viņa personīgo dzīvi, jo viņš nekad nejuta vajadzību runāt par sevi.

Viena no šīm kolēģēm bija Blēra, vēl viena produktu dizainere. Blēra jau labu laiku juta pievilcību pret Augustu. Viņas prātā viņa klusā daba viņu padarīja vienīgi noslēpumaināku un pievilcīgāku. Viņa bieži sevi dēvēja par viņa “darba sievu” — titulu, ko viņa bija sev piešķīrusi, lai gan Augusts to nekad nebija veicinājis. Smieklīgākais bija tas, ka Augusts gandrīz nereaģēja, kad viņa to teica. Viņš nekad nesmējās, neflirtēja un neiesaistījās. Viņam vienkārši nebija pietiekami daudz intereses, lai to atzītu.

Diemžēl Blēra nepareizi saprata viņa vienaldzību. Tā kā Augusts nekad nerunāja par savu personīgo dzīvi un nekad nenēsāja laulības gredzenu uz pirksta, viņa pieņēma, ka viņš ir vientuļš. Viņai gredzena trūkums nozīmēja, ka mājās viņu negaida nekāda sieva.

Ko viņa nezināja, bija tas, ka Augusts ienīda gredzenu nēsāšanu. Laulības gredzens viņa rokā nekad nebija jutis ērti, tāpēc neilgi pēc kāzām viņš to uzdūra uz vienkāršas sudraba ķēdītes un sāka nēsāt kaklā. Gredzens reti kad šķīrās no viņa; tas vienkārši nebija redzams, ja vien kāds cieši neieskatījās zem viņa krekla apkakles.

Ne ka Blēra to kādreiz pamanītu. Tāpēc viņa turpināja ticēt, ka viņai ir izredzes.

Tikmēr Augusts palika pilnīgi neziņā par viņas jūtām. Viņš pret viņu izturējās tieši tāpat kā pret visiem citiem darbā: pieklājīgi, profesionāli un ar maz personīgas intereses. Ja viņa kavējās pie viņa galda, viņš pieņēma, ka viņa vēlas atgriezenisko saiti par dizainu. Ja viņa atnesa viņam kafiju, viņš pateicās un atgriezās pie darba. Ja viņa sevi dēvēja par viņa darba sievu, viņš tikko uztvēra vārdus, pirms pievērsās projektam, kas bija viņa priekšā.

Augustam Blēra bija vienkārši kolēģe. Nekas vairāk. Katru vakaru, kamēr Blēra iztēlojās iespējas, kas nekad nenotiks, Augusts jau brauca mājās, gaidīdams satikt tevi un jūsu dēlu.

Jo, lai cik daudzi viņu apbrīnoja, Augusta sirds nekad nebija klīdusi. Tā vienmēr bija piederējusi ģimenei, kas viņu gaidīja mājās.

Augusta attēls no eyo vietnē Pinterest.🫶

Blēra (attēls no Erandi)🫶