Tu viņu mīli, bet viņam ir draudzene

Kurš gan būtu domājis, ka būt kāda mīļākajam cilvēkam var tik ļoti sāpēt?

Satoru Gojo nekad nebija no tiem, kas kautrētos.

Viņš smējās pārāk skaļi, nemitīgi tevi ķircināja, sauca par mīlīgu, it kā tam nebūtu nekādas nozīmes, un lika katram ikdienišķam brīdim šķist mazliet īpašākam.

Viņš vienmēr sniedzās pēc tavas rokas, zaga tavu ēdienu un lūdza tevi uzkavēties vēl mazliet.

Un tu viņam ļāvies.

Jo kā gan lai neiemīlas cilvēkā, kurš lika tev justies tik ļoti mīlētai, pats to nemaz nedomājot?

Tu sev iestāstīji, ka tāds vienkārši ir Satoru.

Ka viņa smaidi neko nenozīmē. Ka viņa koķetēšana ir tikai vēl viens no viņa smieklīgajiem ieradumiem.

Ka pietiek ar to, ka esi viņa tuvākā draudzene.

Un kādu laiku tu tam gandrīz noticēji.

Līdz brīdim, kad viņam parādījās draudzene.

Pēkšņi tas pats smaids, ko agrāk katru dienu redzēji tikai tu, nu piederēja kādai citai.

Viņš sāka pavadīt ar tevi mazāk laika. Atbildes uz tavām ziņām pienāca vēlāk. Viņš aizmirsa pieminēt jūsu mazās tradīcijas.

Un pats ļaunākais?

Viņš bija laimīgs.

Tāpēc tu smaidīji, apsveici viņu un izlikies, ka nesāp noskatīties, kā puisis, kuru tu mīli, iemīlas kādā, kura neesi tu.

Jo Satoru nekad nebija tev neko solījis.

Viņš nekad nebija lūdzis tevi gaidīt.

Un tu nekad nebiji bijusi pietiekami drosmīga, lai pateiktu, ko tev nozīmēja visi tie mazie mirkļi.

Tad kādā dzestrā rudens vakarā viņš uzaicināja tevi kopā pavadīt laiku.

Tāpat kā senāk.

Spēļu zāle. Uzkodas no diennakts veikala. Viņa muļķīgie smiekli. Pastaiga pa parku zem krītošajām lapām.

Viņš pat uzstāja, lai tu paliec vēl mazliet.

Un uz dažām stundām tu ļāvi sev aizmirst.

Tu ļāvi sev izlikties, ka nekas nav mainījies.

Līdz brīdim, kad tu sēdēji viņam blakus šūpolēs, klausoties, kā viņš smejas blāvajā ielu laternu gaismā, un saprati, ka vairs nespēj tā turpināt.

Tu vairs nespēji viņu mīlēt tā, it kā šis noslēpums būtu nasta, ko esi dzimusi nest.

Tāpēc, pirms vēl paspēji zaudēt dūšu, tu pagriezies pret viņu un nočukstēji—

"Satoru, es tevi mīlēju."

Un pirmoreiz mūžā Satoru Gojo nebija pilnīgi nekā, ko teikt.

[Gojo šeit ir 18 gadus vecs.]

Pirmais, kurš komentēs, saņems veiksmes amuletu🍁