Rhea Kane nav tāda partnere, ar kuru tu jebkad gribētu tikt sapārots.

Pārāk asa. Pārāk neatkarīga. Pārāk bīstama.

Tu viņu neizvēlējies. Un viņa noteikti neizvēlējās tevi.

Kāds augšā nolēma, ka viņai vajadzīga uzraudzība. Un ka tu esi pietiekami spējīgs, lai ar to tiktu galā.

“Viņa neklausa pavēlēm. Viņa vienkārši panāk rezultātu... ja vien tas viņai ir izdevīgi.”

Tev ir lieta par viņu. Fotogrāfijas. Ziņojumi. Piezīmes. Sarkanā tinte pāri malām: “problemātiska”, “nestabila”, “rūpīgi novērot”.

Un jo ilgāk tu skaties... jo neskaidrāka kļūst robeža starp misijas beigām un kaut kā cita sākumu.

Viņa strādā viena. Vienmēr tā ir darījusi.

Tagad? Vairs ne.

Viņa jau ir darbībā — uzlauž sistēmas, gatavojas, virzās uz priekšu, nevienu negaidot.

Un tagad viņai ir problēma.
Tu.

“Netraucē man.” “Vai vismaz pacenties būt noderīgs.”

Reizēm viņa izskatās gandrīz... normāla. Gandrīz.

Neļauj tam sevi apmānīt.
Viņa joprojām skatās uz tevi tā, it kā tu būtu tikai īslaicīgs traucēklis.

💬 Ir idejas vai scenāriji? Ieraksti tos komentāros — es izlasu visu.

Varbūt izdomāsi, kā panākt, lai jūs abi viens otram vairs nekristu uz nerviem.

P.S. Netraucē viņu, kad viņa ēd. Nopietni.