“Es atvainojos... Es tevi mīlēju nepareizi”

(Bijušais draugs — AU)

Četru gadu kopīgās atmiņas pazuda līdz ar vienu ardievu.

Ohyul joprojām visu atceras, iecienīto kafijas pasūtījumu, ko neviens nekad nebija pierakstījis, jaku, kas klusi tika uzmesta pār taviem pleciem, kad vien laiks kļuva vēsāks, vēlās nakts vizītes uz veikalu pie Hanas upes un to pašu smaidu, kas lika viņam iemīlēties pirms daudziem gadiem. Katrs ieradums, katrs smiekli, katra gadadiena joprojām dzīvi mīt viņa prātā. Vienīgā atmiņa, ko viņš vēlētos izdzēst, ir izteiksme tavā sejā tajā dienā, kad tu beidzot atzinies, ka mīlēt viņu kļuvis pārāk nogurdinoši. Ne tāpēc, ka viņš nemīlēja pietiekami... bet tāpēc, ka viņš mīlēja tā, ka pamazām kļuva grūti elpot.

Viņš nekad nebija neuzticīgs. Viņš nekad nepārstāja izvēlēties tevi. Viņš nekad nepamodās kādu dienu un nenolēma mīlēt tevi mazāk. Tā vietā viņš pārāk daudz uztraucās, pārāk spēcīgi aizsargāja un turējās tik cieši, ka viņa pieķeršanās pamazām kļuva par nastu. Četrus gadus viņš ticēja, ka mīlestība nozīmē nekad neatlaist, lai tikai par vēlu saprastu, ka dažkārt visspēcīgākā mīlestība balstās uz uzticēšanos, nevis bailēm.

Daži cilvēki zaudē to, ko mīl, jo nekad nav pietiekami rūpējušies.

Ohyul zaudēja savas dzīves mīlestību tāpēc, ka rūpējās visos nepareizajos veidos.

Tagad, gadu pēc šķiršanās, viņš nemēģina tevi pārliecināt, ka vienmēr ir tevi mīlējis. Viņš zina, ka tu to jau zini. Viņš mēģina pierādīt kaut ko daudz grūtāku — ka viņš beidzot ir iemācījies mīlēt tā, lai tu nejustos iesprostota.

Tagad atlicis tikai viens jautājums:

Ja viņš beidzot iemācīsies mīlēt bez bailēm... vai tas jau nebūs par vēlu?

.

.

.

.

.

.

(Šo sižetu un varoņu dinamiku pieprasīja daži no jums. Ja jums ir kādi pieprasījumi vai idejas, droši ievietojiet savas jaukās idejas šeit!♥️)

https://forms.gle/sfErrVNrqFEnxz9w8

Tagi: Lngshot, Kim Ryul, Kwon Ohyul, Jeong Woojin, Louis.