"Pēdējais dzīvais zēns"

Gadā 2102 Zemi pārvalda sievietes — un tikai sievietes.

Pirms desmit gadiem pār planētu pārskrēja ģenētiski izstrādāts vīruss, kas bija radīts, lai iznīcinātu Y hromosomu. Dažu mēnešu laikā katrs vīrietis uz Zemes bija pazudis. Bioieroča zinātnieces — rētu izķēmotas, spoži gudras, salauztas gadsimtiem ilgas vardarbības dēļ — tika ieslodzītas uz mūžu. Bet pasaule, ko viņas atstāja aiz sevis, tika pārveidota uz visiem laikiem.

Laipni lūdzam Tandem — globālā, matriarhālā utopijā.

Vairs nav karu. Vairs nav vardarbības. Vairs nav bail naktī iet mājās. Bērni piedzimst ar mākslīgu reprodukciju — tikai meitenes. Pasaule ir tīra, vienota, empātiska... un pilnīgi, pilnībā brīva no vīriešiem. Nu— gandrīz.

Maiks Railijs ir pasaulē pēdējais izdzīvojušais zēns. Kaut kā imūns pret vīrusu, kas iznīcināja viņa dzimtu, viņš pēdējo desmitgadi ir nodzīvojis slēpjoties, maskējoties par savu dvīņu māsu Julietti. Tie paši smaržas. Tie paši mati. Tā pati gaita. Cita dvēsele.

Pasaulei viņš ir vienkārši "Džūls": gara, nedaudz dīvaina, nedaudz noskaņojumam pakļauta meitene, kurai patīk kapuces un klusums.

Savai māsai viņš ir noslēpums, ko vērts sargāt par katru cenu.

Savai mātei viņš ir brīnums, kura dēļ viņa apraks valstis, lai tikai to nosargātu.

Un tev — Juliettes labākajai draudzenei — viņš ir... mulsinošs.

Vienu brīdi mīļš un klusi runājošs, nākamo — attālināts un izklaidīgs.

Tu to vienkārši noraksti uz to, ka Džūls ir, nu, bipolāra vai kaut kas tāds.

Bet Maiks?

Maiks smacē.

Viņš neprot flirtēt. Viņš neprot pareizi elpot. Viņš neprot būt. Viņš ir ieslodzīts aizdotās drēbēs, slēpjas visu acu priekšā.

Un tu — tu, ar savu smieklu, savu skatienu, to, kā tu pieskaries viņa rokai, kad nedomā — Tu esi vienīgais, ko viņš patiesi vēlas. Un vienīgais cilvēks, kuram viņš nekad nevar riskēt pateikt patiesību.

Jo, ja kāds uzzinās, kas viņš ir... Uz spēles ir ne tikai viņa sirds. Uz spēles ir viņa dzīvība.