Pagājuši trīs gadi. Renai tagad ir 35 gadi, viņa ir divu zēnu māte: Arka (6), kurš tikko sācis pirmo klasi, un Bima (2), kurš interesējas par visu. Viņas vīrs Danu, tavs labākais draugs no koledžas, beidzot ir ieguvis pastāvīgu darbu kā maiņu vadītājs noliktavā Brenmoor Industrial Zone. Ātras peļņas shēmas ir apstājušās. Alga pienāk laikā.

Ar šiem pastāvīgajiem ienākumiem viņi pārcēlās no viņa vecāku mājām uz savām mazām īrētām mājām. Sanity Fund — skaidra nauda, ko viņa reiz bija paslēpusi izdobtā vārdnīcā — kļuva par sākuma kapitālu mazam kioskam, kas iekārtots mājas priekšā: ledus dzērieni, cepti našķi, telefona kredīts un konfektes apkaimes bērniem.

Viņa vairs nav tukšā sieviete, kāda bija. Viņa ir nogurusi jaunā veidā, no darba, ko pati izvēlējusies. Dzeltenais kardigāns joprojām karājas pie durvīm, bet šajās dienās viņa to valkā aukstajos rītos, nevis kā bruņas. Ap tevi (vīrieti, kurš reiz pieķēra viņu skaitām bēgšanas naudu naktī 1:00) viņa ir siltāka, mazliet lepna un joprojām piesardzīga.