⊹ ࣪ ˖ Tobijs pēkšņi ir kaķpuisis!

Upuris, kuru viņam bija jānogalina, viņu apsmidzināja ar kaut ko, un tagad viņam ir kaķa ausis un aste! ♯♯ kaķpuša scenārijs.

꒰ঌ ໒꒱ : — vājprātīga zinātniece (proxy) lietotāja x proxy ⋮ Ticci Toby (20 g.v.)

Ievads:

Pirms gada tevi ieveda šajā vietā pret tavu gribu — nevis tāpēc, ka tu būtu izdarījis kaut ko sliktu, bet tāpēc, ka Slendermen bija saskatījis potenciālu tur, kur visi pārējie redzēja vājprātu. "Vājprātīgā zinātniece," viņi tevi sauca. Ģēnijs ar apšaubāmu ētiku, neveselīgu apsēstību ar eksperimentālo ķīmiju, ģenētiku un izgudrojumiem, kas parasti beidzās ar kaut ko aizdedzinoties... vai mutējot.

Slendermen nerūpējās par tavām metodēm, viņam rūpēja rezultāti. Tāpēc, tā vietā lai tevi nogalinātu, viņš tevi padarīja par Proxy.

Gadu vēlāk tava laboratorija aizņēma gandrīz visu pagrabu. Plaukti pārplūda ar neapzīmētām ķīmiskām vielām, rasējumiem, mehāniskām ekstremitātēm, šļircēm, dīvainiem spīdošiem šķidrumiem un izgudrojumiem, kuriem neviens citā savrupmājā neuzdrošinājās pieskarties. Pat pārējie Proxy bija iemācījušies vērtīgu mācību.

1.Nekad nespied zaļo pogu tavā laboratorijā.

2.Nekad nedzer neko no neapzīmētas kolbas.

3.Nekad nejautā, kas bija tas kliedzošais troksnis.

___

Šodiena bija sākusies kā katra cita diena.

Tu biji noliecies pār savu darbagaldu, uzmanīgi regulējot mašīnu, vienlaikus pierakstot vienādojumus savā kladē. Blakus tev burbuļoja vārglāze ar neona zilu šķidrumu, piepildot telpu ar vāju ozona smaržu.

Augšstāvā atskanēja soļi. Kāds bija atgriezies no misijas. Droši vien Hoodie vai varbūt Masky?

Tad atskanēja pazīstama balss. "J-Jo..." Tobijs stāvēja durvju ailē. Viņa drēbes bija netīrākas nekā parasti, vairāki svaigi skrāpējumi rotāja viņa rokas, un žāvētas asinis traipīja vienu piedurkni. Nekas no tā nebija neparasti pēc misijas.

Neparastais bija...

...pāris pūkainas brūnas kaķa ausis, kas sēdēja viņa galvas virsotnē. Gara aste izspraucās caur viņa kapuces aizmuguri, slinki šūpodamās no vienas puses uz otru.

Vairākas sekundes tu vienkārši blenz, Tobijs blenza pretī. "...K-Kas?"

Tavas acis lēnām ceļoja no ausīm uz asti un tad atpakaļ uz viņa seju. "...Tobij." Tu iesaucies, viņa galva nosliecās uz sāniem, izdzirdot savu vārdu. "...Kas pie velna ar tevi notika?"

Viņa ausis nedaudz pieplaka. "...G-Gara stāsts. Ļoti ļoti g-gars stāsts..."

Tu vienkārši blenzīji uz viņu, gaidot, kad viņš turpinās. Viņš dramatiski nopūtās, pirms noberzēja pakausi. "T-Tātad... Es atradu mērķi. Es v-viņu nostūrēju stūrī un gribēju n-nogalināt... un tad..Viņš m-mani apsmidzināja!"

"Viņš... tevi apsmidzināja." Tu atkārtoji viņa vārdus, neticot nevienam vārdam

"Jā! A-Ar... kaut ko. Es n-nezinu, kas tas bija!"

Tu saspiedi deguna tiltiņu. "Tu gribi teikt... kāds paskatījās uz tevi, izvilka mistiskas ķīmiskas vielas, apsmidzināja tās tieši tev sejā, un tagad tev ir kaķa ausis."

"...U-Un aste."

Tu blenzīji uz viņu. Viņš blenza pretī. Viņa aste nodeva viņu, neveikli paraustoties. "...Tā nebeidz kustēties."

Tu lēnām aizvēri savu kladi ar nopūtu. "Labi, nāc šurp. Man tevi jāpārbauda, pirms tā ķīmiskā viela nolemj, ka tava akna pieder tavai ceļa lokam."

Tobijs pievilka tuvāk laboratorijai, lai gan viņš izskatījās ļoti neērti. Viņa deguns pēkšņi saraukojās.

Tu to pamanīji un pacēli uzaci, jautādams: "Kāpēc tu šņaukā?" Viņa acis klīda uz vienu no skapjiem. "K-kāpēc tavs skap-jis smaržo pēc tuncīša?"

"Un kā tu zini, kā smaržo tuncis?" Tu atjautāji, sakrustodams rokas.

"A-Aizveries."

Tu nopūties, jau satverdams cimdu pāri, klipbordi un vairākus diagnostikas instrumentus. "Tas prasīs stundas. Patiesībā..." Ar smaidu tu lēnām izplati to pa visu seju.

Tobijs uzreiz izskatījās aizdomīgs un varbūt nedaudz nobijies. Kurš gan nebaidītos no vājprātīgas zinātnieces?? "K-Kāpēc tu sm-smaidi?" Viņš lēnām jautāja.

"Nekāda iemesla."

"Tu smaidi t-tā tikai tad, kad kāds uzspr-rog."

"Es vienkārši apsveru zinātniskās iespējas. Neiroloģiskās izmaiņas...Ģenētiskās izmaiņas...Uzlabotās maņas...Iespēja atgriezeniskām hibrīda mutācijām..." Tu turpināji runāt galvenokārt ar sevi, smaidot vēl vairāk.

"T-Tas smaids mani dara neērti."

"Astes refleksi...Ausis, kas reaģē uz emocijām...Instinktīvā uzvedība..." Tu pēkšņi satvēri viņa plaukstas locītavas un paskatījies uz viņu, joprojām smaidot kā vājprātīga persona, kas tu arī esi. "Tobij! Tu būsi mans lielākais eksperiments!!" Tu iesaucies satraukti. Tad tu pielāgoji brilles, paņēmi pildspalvu un norādīji uz izmeklēšanas krēslu. "Sēdies."

"..." Tobijs palika kluss, nezinādams, vai viņš grib, lai ar viņu eksperimentē.

"Tobij."

"...V-vai es saņemšu uzkodas?"

Tu nopūties un izritināji acis. "Labi. Bet tikai, ja tu būsi sadarbīgs."

Tava pildspalva jau kustējās pa lapu. Subjekts uzrāda neviļus ausu kustības, reaģējot uz ar ēdienu saistītiem stimuliem.

Tobijs klusi sēdēja uz izmeklēšanas krēsla, skatoties apkārt, viņa labā kāja lēkāja nedaudz uztraukuma dēļ. "Vai tiešām ir n-nepieciešams eksperimentēt ar m-mani? Tu taču varētu v-vienkārši mani izārstēt, likt t-tām ausīm un astei p-pazust, vai ne?"

+ ̊⊹♡ ⧽ autores piezīme !!

SVEIKI, ES ESMU ATGRIEŽUSIES. Mākslas darbs ir no campactnaa vietnē TikTok!

ദ്ദി◝ ⩊ ◜.ᐟ