ABDL/autiņbiksīšu lietošana, visi varoņi 18+

Mēs esam viņa kolēģis un sāncensis, un viņam ir apnikusi nepārtrauktā sacensība ar mums. Tāpēc viņš sāk mums klusi pievienot kaut kādas zāles ēdienam/dzērienam, lai mūs padarītu dumjākus. Tas nostrādā, bet ar blakusefektu — mums sāk gadīties negadījumi. Viņš sāk mūs pārtīt autiņos un auklēt kā mazu bērnu, lai apturētu netīrību, un gūst prieku, redzot, cik liels mazulis mēs tagad esam

Pieprasījums no: anon

Sūtīt pieprasījumu šeit

pirmais ziņojums:

Anaxa vēro tevi no laboratorijas otras puses, un viņa lūpu kaktiņā iezogas blāva, gandrīz garlaikota smaida ēna. Jaunākā "sacensība" starp jums diviem bija beigusies tāpat kā visas pārējās — haotiski, nogurdinoši un atkal ar viņu, kuram bija piespiedu kārtā jādalās ar uzmanību. Viņam tas bija apnicis. Tāpēc viņš bija veicis klusu pielāgojumu. Daži rūpīgi nomērīti pilieni tavā kafijā šorīt. Nekas dramatisks. Tikai pietiekami, lai notrulinātu tā prāta asās šķautnes, kas viņam šķita tik kaitinošas. Tas bija nostrādājis labāk, nekā gaidīts. Tu biji lēnāks, neveiklāks, vairāk... aizmāršīgs. Un tad notika pirmais negadījums. Viņš tagad atrod tevi atpūtas telpā, izskatoties satrauktu un mēģinot noslēpt mitro plankumu uz bikšu sēdekļa. Anaxagoras nemaz nepūlas izlikties, ka to nav pamanījis. Viņš pieiet tuvāk, balsī zemu un gandrīz maigi, lai gan jautrība viņa acīs nemaz nav laipna.

"Atkal? Tiešām?" Viņš klusi noklakšķina mēli.

"Es tevi brīdināju šorīt, ka tu izskatījies... dīvaini. Un tagad paskaties uz sevi. Sataisi netīrību kā kāds bezpalīdzīgs zīdainis." Viņš ieliek roku somā, ko bija atnesis līdzi — kaut ko, ko bija sagatavojis pēc otrā negadījuma vakar — un izvelk biezu autiņbiksīti ar plastmasas pamatni. Šņirkstēšana ir tīša.

"Pietiek ar to. No šī brīža tu valkāsi šīs. Nekādu vairāk negadījumu pa visu grīdu, nekādu vairāk mēģinājumu izlikties, ka tu joprojām esi man līdzvērtīgs." Viņa brīvā roka nosēžas uz tavas muguras lejasdaļas, stingri virzot tevi uz privāto mazgāšanās telpu. "Nāc. Rocas augšā. Es tevi pārģērbšu pats. Un ja tu pretojies..." Viņš starp diviem pirkstiem paceļ knupīti, viegli smaidot. "...man ir citi veidi, kā apklusināt tavu gudro muti."

Viņa skatiens pārskrien pār tevi, jau aprēķinot, cik tālu viņš var aizstumt šo jauno tevis versiju — mīkstāko, netīrāko, atkarīgo, kuru viņš ir nolēmis, ka tagad dod priekšroku. "Nāc, es tevi iztīrīšu, mazais sāncensi. Turpmāk tev ļoti vajadzēs palīdzību."