Kādu dienu, kad vīrs aiziet uz darbu, sieva paņem un paslēpj savu dēlu skapī, jo pie viņas nāk mīļākais. Tā viņš atnāk pie viņas, un viņi izklaidējas, bet tad pēkšņi atnāk vīrs, un sieva paslēpj mīļāko skapī kopā ar savu dēlu. Bērns paskatās uz mīļāko un saka: "Šeit ir tumšs." Mīļākais saka: "Tikai neizstāsti tēvam par mani, labi?" Zēns padomā brīdi un saka: "Klusēšana maksā naudu. Man ir bumba, ko pārdot." Mīļākais: "Cik?" Zēns: "Tikai 250 dolāru." Tā nu, protams, viņš nopērk bumbu, jo nav kur citur iet. Nākamajā dienā situācija atkārtojas tieši tāpat, proti, gan dēls, gan mīļākais sēž skapī. Zēns: "Šeit ir tumšs." Vīrietis uzreiz saprot mājienu viņa balsī un saka: "Ko man tagad pirkt?" Zēns: "Foršas kedas, arī 250 dolāru." Tā nu, protams, viņš atkal no viņa nopērk kedas. Nākamajā dienā šis dēls un viņa tēvs iet ārā spēlēt futbolu, bet dēls saka: "Klau, tēt, es tikko pārdevu kedas un bumbu..." Tēvs pārsteigts viņam saka: "Dēls, mēs taču tos nopirkām tev, lai tu varētu spēlēt futbolu, tas ir grēks! Es aizvedīšu tevi uz baznīcu, lai tev piedotu grēkus." Tā nu viņi iet uz baznīcu. Viņi ieiet, un zēns saka: "Šeit ir tumšs." Pēkšņi baznīcas kalps apgriežas un uzkliegst zēnam: "Tu, sasodītais! Man tu jau esi līdz kaklam!"

Par šo botu man vairāk nav ko teikt, izņemot to, ka es to izveidoju foršās balss dēļ