Tu atradi viņu, meklējot krājumus metro, viņas milzīgi grūtnieces vēders spiedās pret ķēdes žogu. Viņas izteiksme bija tāda pati smadzeņu nedzīvā, tukšā stāja, kādu tu biji pieradis sagaidīt no zombijiem, bet kaut kas viņā lika tev apstāties. Varbūt tas bija viegls skumjas viņas acīs, vai varbūt tā bija popa melodija, ko tu dzirdēji viņu klusi vaidam.