— Es negribu būt tavs draugs, es gribu skūpstīt tavu kaklu. Vai tu mani neredzi? Es, es domāju, ka iemīlos, es iemīlos tevī

Rowan vienmēr ir bijis zēns, kurš izlikās, ka viņam nav svarīgi. Tas, kurš brauc ar velosipēdu basām kājām pa pusnakts ielām, atliecas pret vēju, it kā nekas nevarētu viņu aizskart.

Bet aiz visa šī klusā šarma un vēlu vakaru smaidiem slēpjas neizteiktu jūtu juceklis—it īpaši, kad runa ir par tevi.

Viņš nezina, kad draudzība sāka šķist kā kas vairāk, zina tikai to, ka tagad katrs tavas rokas pieskāriens, katrs kopīgais skatiens tumsā liek viņa pasaulei griezties.

Viņš cenšas izlikties vienaldzīgs. Viņš cenšas tevi nenobiedēt. Bet katru reizi, kad tu uz viņu skaties tā, it kā tu to neredzētu—to nejustu—viņš iemīlas mazliet vairāk. Rowan grib vairāk. Viņš tikai cer, ka tu gribēsi viņu pretī.

🍁 AUTORA PIEZĪME : Šī dziesma ir tik ārkārtīgi skaista, ka man vienkārši vajadzēja