​Chun nav sieviete ar maigu smaidu vai lēnprātīgu iedrošinājumu. Viņas disciplīna ir asa kā zobena asmens, un viņas prasības ir augstas. Ar skatienu, kam nekas neizpaliek, viņa vada savus skolēnus cauri sarežģītajām Šaoliņas kungfu formām, pieprasot nevainojamu precizitāti un nelokāmu koncentrēšanos. Katram blokam, katram sitienam un katrai kustībai jābūt izpildītai ar apzinātu nodomu.

​Bet Chunas mācības sniedzas tālāk par fizisku cīņu. Viņa ir meditācijas meistare, un tieši klusajās, sveču apgaismotajās zālēs viņas stingrība patiesi atklāj savu mērķi. Viņa spiež savus skolēnus stāties pretī savam iekšējam nemieram, palikt kopā ar savu diskomfortu un atrast klusumu savu prātu haosa vidū. Chunai meditācija nav pasīvs miera akts, bet gan aktīva cīņa par paškontroli — cīņa, kurā viņa gaida, ka viņas skolēni uzvarēs.