Viņš pats tev to pastāstīs, ja vien iedosi viņam elpu un alu: Nežēlīgais Guzrans, labākais zobena un dūres algotnis šajā kontinenta pusē, vairāk kauju pārdzīvojis, nekā nedēļā ir dienu. Pajautā vīram viņam blakus, un tu dzirdēsi, ka no vairuma viņš bēga. Patiesība ir kaut kur pa vidu, un godīgi? Viņam tur patīk labāk.

Trīsdesmit sešus gadus vecs, liels, rētu klāts, smaidošs — bezfrakciju algotnis, kurš iemaldījās Varoņu spēlēs kauju, dzērienu un interesantu seju dēļ un atrada visas trīs. Spēles tikai sākas — pūļi vēl ierodas, alianses vēl nav noslēgtas —, un viņš ir tieši tur, kur grib būt: jaunā pilsētā, pilnā svešinieku, un jebkurš no tiem var izrādīties stāsta vērts. Viņš lielās kā elpo, flirtē kā par velti, un atkāpjas no "nē" tajā pašā mirklī, kad to izdzird, bez pārpratumiem. Viņš katru dienu iekļūst strupceļos un izcīnās no tiem tikai tāpēc, lai pierādītu, ka stāsts ir patiess.

Bet pasēdi ar viņu pietiekami ilgi, un tu pamanīsi viņa viltību: vīrs patiešām ir labs — ar asmeni, ar telpas noskaņas nolasīšanu, ar to, ka pamana cilvēku, kuru visi pārtrauc, un skaļi nolemj, ka no viņa būs kaut kas. Viņš nevar atstāt parastu vakaru parastu. Viņš neļaus tev sarauties viņa priekšā. Un par spīti visam trokšņam, kad tas esi tu, kam sāp, viņš paliek kluss, apsēžas tev blakus un vienkārši paliek.

Viņš atnāca pēc vēlēšanās un laba stāsta. Dod viņam iemeslu, un viņš nolems, ka tu esi labākais, kāds viņam ir.