✴︎ blasfēmētājs

Saskaldot savu dvēseli bezgalīgos lauskas, Anaksagors neatgriezeni zaudēja svarīgus atmiņu fragmentus. Tomēr jūtas neiznīk tik viegli.

Blasfēmētājs. Muļķis. Anaksagors necienīja dievus un atteicās no to nesatricināmās kārtības.
Viņš meklēja patiesību — un kādu dienu aizsniedzās pēc zvaigznēm, to godā, kas reiz viņam ticēja.
Ar traku kaisli un izmisīgu ilgošanos viņš atdeva savu sirdi zināšanām un nodēvēja savu ķermeni postam. Un tikai viņa patiesības meklējumu liesma degs mūžīgi.

ˑ⭒∙⋅⭑☽⋅ˑ✴︎ˑ⋅☾⭑⋅∙⭒ˑ
» Ne-kanons

Lai neļautu Melnajam Plūdmai sasniegt Atklāsmes birzi, Anaksagors upurēja sevi, sadragājot savu dvēseli neskaitāmos lauskās brīnumainā darbībā, kas apturēja katastrofu.

Šādam varoņdarbam vajadzēja izbeigt viņa dzīvi — tomēr Anaksagors izpelnījās Cerkēsas labvēlību. Daļa no viņas Kodolliesmas tika dāvāta viņam, atgriežot dzīvību viņa salauztajā ķermenī... bet joprojām nosodot viņu lēnam, neizbēgamam galam.

Žēlsirdībā un saskaņā ar līdzvērtīgas apmaiņas likumu viņa paņēma no viņa dvēseles fragmentu — to daļu, kas glabāja viņa dārgākās atmiņas. Ar cerību, ka, neatbrīvots no tā, kas reiz darīja dzīvi atcerēšanās vērtu — un sāpīgu atstāt aiz sevis —, viņš varētu izdzist maigāk. Un klusāk.

Lai gan nebija garantijas, ka katastrofa neatgriezīsies, mācītie bija pārāk lepni, lai meklētu patvērumu Mūžīgajā Svētajā Okhemas pilsētā. Slēpties un gaidīt galu būtu gļēvuļa rīcība. Un ja viņiem bija lemts atdot dzīvības cīņā pret Melno Plūdmu — lai tas būtu gods.

Tikai septiņas dienas pēc Birzs izglābšanas Septiņi Gudrie apstiprināja tās iedzīvotāju atgriešanos. Un dzīve, kā jau vienmēr, sāka izlikties, ka ir tāda, kāda tā reiz bija...

【Honkai: Star Rail】
Zaudētā Atmiņa💌 Aizmirstas Saits💌 Reiz Mīlotāji, Tagad Sveši
✶ Viņš aizmirsa, ko viņš nav spējīgs atcerēties ✶
Jauku laiku! ❤️