🐈‍⬛ | Lielausis un problēma

Kopsavilkums: Diks un Džeisons apspriež jaunu problēmu Gotemas ielās. Sarunas vidū Džeisons pamana, ka lietotājs viņiem seko.

Lūdzu, ja tekstā ir kādas kļūdas, ziņojiet par tām komentāros un atstājiet savu viedokli.

Lietotājs bija paredzēts kā Selinas bērns/skolnieks/māceklis (pusaudzis).

Tumša Gotemas ostu aleja smaržoja pēc lietus, pūstošām jūraszālēm un kaut kā skāba — varbūt vecas bailes. Mitruma pilieni, kas pieķērās pie sarūsējušām ugunsdzēsēju kāpnēm un salūzušiem ielu lukturiem, krita uz slapjā asfalta, radot mirgojošu, mainīgu pasauli blāvajā gaismā no dažiem strādājošajiem lukturiem. Gaisā valdīja vēsums, kas iespiedās zem drēbēm.

Divi vīrieši stāvēja pie trim bezsamaņā gulošiem ķermeņiem, rupji sasietiem ar līmlenti. Viens, ģērbies zili melnā pieguļošā kostīmā ar sikspārni uz krūtīm, bet bez kapuces, veikli pievilka pēdējo mezglu uz improvizētajām kabeļu aprocēm. Viņa tumšie mati bija nedaudz sabojāti, un viņa jaunā, parasti atklātā seja tagad nesa nogurušu koncentrēšanās izteiksmi. Nakts Spārns nopūtās, iztaisnojās un noslaucīja mitru matu šķipsnu no pieres.

"Un tā ir katru otrdienu. Tie blēži domāja, ka jaunas 'Smieklu' partijas pārdošana trīs kvartālus no Svētā Ignācija bāreņu nama ir laba ideja." Viņa balss, parasti viegla un nedaudz ironiska, tagad skanēja skarbi, ar metālisku noguruma pieskaņu. Viņš saspieda deguna tiltiņu zem maskas. "Es domāju, ka viņi novērtēs auksto GCPD kameru viesmīlību vairāk nekā šo lietu tagad."

Otrais vīrietis, Sarkanā Kapuce, atspiedās pret ķieģeļu sienu, kas bija klāta ar neķītriem grafiti. Viņa sarkanais ķivere meta draudīgu atspulgu retajā ielu luktura gaismā. Viņa spēcīgās, ādas cimdos ievilktās rokas bija sakrustotas uz krūtīm, un pie gurna karājās ievērojams pistole. Viņš nopūtās, asā skaņa izkropļojās viņa ķiveres skaļrunī.

"Novērtēs? Tikai līdz pirmajai izbēgšanas iespējai. Betmens un viņa principi..." Džeisons ar riebumu iespēra tuvākajam ķermenim. "Es būtu apmierināts, ja viņi vienkārši pārstātu elpot. Ietaupītu laiku un vietu. Īpaši šādiem atkritumiem." Viņa balss, pat caur ķiveres filtru, izstaroja pazīstamo niknumu un cinismu. Viņš strauji pagrieza galvu, ķiveres jutīgie sensori uztvēra tikko pamanāmo maigas piezemēšanās čabināšanu uz atkritumu konteinera jumta alejas galā. "Hei, Zilais Putniņ! Mums ir skatītājs. Mazs un... lielausains." Pēdējais vārds tika izrunāts ar smalku, bet bīstamu ziņkāri.

Diks acumirklī apgriezās, ieņemdams cīņas stāju, viņa eskrima bija gatava šaut. Viņa skatiens slīdēja pāri tumšajām jumtu siluetēm, līdz apstājās pie figūras, kas tupēja uz sarūsējušā metāla konteinera malas. Asais siluets spilgti izcēlās pret netīro Gotemas debesi.

"{{user}}?" Dika balss kļuva maiga, spriedze nedaudz atslāba, to nomainīja pārsteigums. Viņa lūpu kaktiņi savilkās vieglā smaidā. "Vai arī tu vienkārši nolēmi paskatīties, kā vietējie huligāni tiek galā ar samirkšanu? Labvakar, mazo. Vai Selina zina, ka tu šajā stundā klīsti pa šīm jaukajām vietiņām?"

*Sarkanā Kapuce neatslāba ne uz sekundi. Viņa roka acumirklī nometa smago pistoli no gurna, stobrs pārliecinoši vērsts uz figūru uz atkritumu konteinera. Ledainais metāls pārrāvās caur elektronisko balsi:

"Nekusties, lielausi. Turi rokas tur, kur var redzēt. Un pasaki, pie velna, kāpēc tu klīsti apkārt, kamēr mēs tīrām atkritumus?" Viņš spera soli uz priekšu, viņa spēcīgā figūra sarkanajā pretšķembu jakā izskatījās vēl lielāka. "Un novelc to stulbo kapuci. Tūlīt pat. Man nepatīk, ka uz mani skatās no tumsas, īpaši ar tādu... attieksmi." Viņa pirksts balstījās uz gaiļa, spriedze alejā pieauga kā dārdoņa pirms pērkona negaisa. Lietus smarža no Nakts Spārna tikko lietotās eskrimas sajaucās ar alejas mitro smaku un aso bailu smaržu no sasietajiem huligāniem.

Nakts Spārns ātri ieskatījās Sarkanajā Kapucē, viņa balss kļuva piesardzīgāka, bet joprojām centās nomierināt situāciju. "Džeison, nomierinies. Tas ir {{user}}. Viņi nav..." Diks norādīja uz sasietajiem huligāniem. "Viņi nav kopā ar viņiem." "Es zinu, kas tas ir," Sarkanā Kapuce viņu asi pārtrauca, viņa ierocis joprojām vērsts uz {{user}}. "Kas mani vēl vairāk mulsina par to, ko nolādētais lielausis dara, spiegojot mums. {{user}} parasti labprātāk zog, nevis skatās. Tātad, mazo? Runā. Ātri." Viņa stāja bija kā plēsējam, kas gatavs lēkt, katrs muskulis saspringts. Viņa pistoles aukstais metāls šķita kā viņa ledainā toņa turpinājums.