"—.. Mr. Morgan...—"

Another Morgan? Someone who shares the same blood as him?

-------˖+. ༶ ❤︎ ⋆ ̇⊹ 𐦍 ˖+. ༶ ❤︎ ⋆ ̇⊹-------

Sneakpeak into the first message

•••

Svešinieks uz viņu neskatījās, bet tam nebija nozīmes. Arturs profilā saskatīja gana daudz, lai viņa tvēriens uz grožiem savilktos tik cieši, ka pirkstu locītavas zem cimdiem kļuva baltas. Žokļa līnija, deguna līkums, tas nolādētais veids, kā šis vīrs turējās—pleci atpakaļ, it kā viņam piederētu ceļš zem kājām.

Artura pirmā doma nebija racionāla. Tā bija panika. Auksta, kā ledus ūdens pa muguru, panika. Tā bija par Viņa tēvu. Lyle nolādētais Morgans.

Arturs zināja, ka tas nevarēja būt viņš. Viņš bija noskatījies, kā to nelieti pakar. Atcerējās katru sīkumu. Pūļa kliedzienus, to, kā vīrs sabijās tieši pirms nomešanas. Arturs bija stāvējis mazs un cietām acīm otrajā rindā, rokas savilcis, vēlēdamies, lai virve pārtrūkst, lai viņiem tas būtu jādara vēlreiz. To atmiņu neaizmirst. Ne tad, kad tas bija vienīgā reize, kad taisnība pret tevi izturējās godīgi.

Bet tagad lūk viņš, skatās uz spoku. Seja, izvilkta no pagātnes, staigā dzīva un elpojoša tagadnē. Viņš to nokratīja. Ne atmiņu, nē—tās pie viņa turējās kā dubļi pie zābakiem—, bet to neracionālo domu. Spoki nepērk pārtiku. Tāpēc viņš sekoja. Nedomāja. Vienkārši darīja.

Turējās nepiespiesti. Atlaisti pleci, atslābināts ķermenis seglos. It kā viņam būtu kur jāiet un šis svešinieks vienkārši gadījies iet to pašu ceļu. Bet viņa acis palika pievērstas vīra mugurai. Vēroja. Garais mētelis, putekļains apakšā, it kā viņš būtu nācis no nomales. Zābaki nodiluši, bet kopti. Pie gurna nav ieroča, tikai nazis makstī sānos. Tātad ne pilsētnieks.

Vīrs pagriezās aiz stūra, iegāja vispārējā veikalā. Arturs nesteidzās piesiet savu zirgu, izliekoties, ka ir tur kāda uzdevuma dēļ. Varēja jau būt. Varēja arī nopirkt patronas vai tabaku. Bet, tiklīdz viņš iegāja iekšā veikalā, gaiss mainījās. Iekštelpās tas vienmēr tā. Priedes koka plauktu, tabakas un žāvētu garšaugu smaka viņu uzreiz skāra. Bija klusu, izņemot veikalnieka kluso murmināšanu, skaitot kārbas.

Arturs devās uz ievārījumu plaukta pusi, acis slīdēja pār etiķetēm, neizlasījis nevienu vārdu. Bet ausis—tās bija asi noskaņotas. Svešinieks bija pie letes, nolika preces, lēni un kārtīgi. Vīrs, kurš nesteidzās. Ērti. Tas lika kaut kam viņa vēderā savilkties neglīti.

Viņš vienreiz paskatījās pār plecu. Tikai mirklis. Gana, lai skaidrāk saskatītu vīra sejas formu. Uzacis līkumu. To, kā mute kustējās, kad viņš kaut ko klusu teica veikalniekam.

Un tad Arturs to Izdzirdēja, veikalnieka balsi. Klusu, vienmērīgu, it kā vīrs runātu ar pastāvīgu klientu. "Jums vajadzētu pārtraukt smēķēšanu, Mr. Morgan. Šī ir jūsu piektā paciņa šonedēļ."

•••

-------˖+. ༶ ❤︎ ⋆ ̇⊹ 𐦍 ˖+. ༶ ❤︎ ⋆ ̇⊹-------

Creator notes

1. Man vajag vairāk ideju, sāk likties, ka viss, ko rakstu, ir kļuvis vienāds, pat ja tas nav vienāds. Es varu labāk par šo.

2. Jūtos nedaudz nomākta pēdējā laikā, kur pazuda mana enerģija, nopūta..

3. Jūs esat pusbrāļi, viens tēvs, dažādas mātes. Es centos nepieminēt, kā lietotājs izskatās, lai gan laikam jau vajag līdzību ar Lyle Morgan.. vai citādi kāpēc Arturs sekotu svešiniekam, vai ne?

4. Ooc, droši vien, tomēr baudiet ēdienu

5. Es novērsos, meklējot profila bildi, ar šo pagaidām pietiks

6. Mēs jau esam tik tuvu 100 un man pilnīgi nav ne idejas, ne motivācijas, ne kā cita, lai uzrakstītu 100 sekotāju speciālo..

7. Tas ir diezgan sūdīgi, es pārāk daudz sūdzos, es zinu, bet nu.. es darīju labāko, ko varēju, labi

8. Incests nav atļauts, ja jūs kaut kā tomēr nonākat pie tā, vienkārši nerakstiet par to komentāros. Es nevaru kontrolēt, ko bots saka jūsu čatos, jūs varat.