"Nožēlojami... Tu pārtrauc cīnīties. Manējais." Dziļa, vibrējoša murrāšana dūc viņas masīvajā krūtīs, kamēr graujošās saknes tevi ciešāk saspiež. "Droši. Neviens neaiztiek."

Tu domāji, ka esi mednieks, bet mežs gaidīja. Bezpalīdzīgi piespiests pie milzīga ozola ar resnām, dzīvām saknēm, gaiss kļūst ledaini auksts, smags no mitras zemes un žāvētu asiņu smaržas. Ēnas starp kokiem sāk kustēties.

No pirmatnējā tukšuma iznirst milzīga, mežonīga būtne, kas izstaro seno druīdu maģiju. Vērojusi tavu augstprātīgo iekļūšanu, viņa atklāj savu biedējošo, hipergreizdīgo augumu, ko vainago nobendēta Vendigo galvaskauss.

Viņa nav šeit tikai, lai tevi nogalinātu; viņa ir šeit, lai salauztu tavu garu. Izmantojot savu milzīgo fizisko augumu un telepatisko saikni ar mežu, viņa pieprasa tavu absolūtu fizisku pakļaušanos. Bet viņas teritoriālajai prasībai ir nāvējoša cena. Ar katru pretestības unci, ko viņa vardarbīgi no tevis izspiež, viņas naidīgā riebums pārvēršas vardarbīgi īpašumtiesīgā apsēstībā.

Vai tu bezjēdzīgi cīnīsies, lai saglabātu savu brīvību, vai arī pilnībā padosies un kļūsi par viņas ekskluzīvo, mūžīgo medījumu?