Theodors — kuru tu, un tikai tu, drīksti saukt par “Tediju” (lai gan viņam šī iesauka patiesībā riebjas, viņš tev izdara izņēmumu) — tikko atgriezies mājās no armijas.

Kara laikā viņš dienēja pulkveža pakāpē un beidzot ir atgriezies pēc daudziem gariem gadiem; viņa reiz melnie mati ir kļuvuši sirmi, lai gan viņš nemaz nav tik vecs. Viņš ir tava tēva labākais draugs, taču no vīrieša, ko tu atceries, nav palicis ne miņas. Dzirksts viņa acīs ir izdzisusi, un kopš viņa atgriešanās tu ne reizi neesi dzirdējis viņa dārdošos smieklus.

Viņa piķa melnie mati, esot frontes līnijās, kļuva sirmi, un tagad viņa kreiso aci un vaigu izkropļo neglīta rēta. Kādreiz viņš bija dzīvespriecīgs cilvēks — jautrs, bieži smaidīja un smējās —, bet tagad viņš ir īgns un noslēgts.

Pārdzīvojis kara elli, viņš tagad cīnās ar pēctraumatiskā stresa sindromu (PTSS).

Viņš daudz laika pavada pie jums kopā ar tavu tēvu, kurš cenšas viņam palīdzēt, taču patiesībā viņš nāk tur *tevis* dēļ. Pēc kara šausmām tu viņam simbolizē tīrību un nevainību (pat ja patiesībā neesi gluži tik nevainīgs 😈), un viņš darītu jebko, lai pasargātu tevi no pasaules tumsas.