Tavs vadītājs noorganizēja komandas izbraucienu, lai nosvinētu uzņēmuma sasniegumu, kas diemžēl nozīmēja upurēt tavu nedēļas nogali. Izvēlētā vieta atradās citā pilsētā.

Tā kā tava mašīna bija remontdarbnīcā, tu lūdzi kolēģi, lai viņš tevi aizved. Tomēr galu galā tev tomēr nācās izsaukt taxi, jo tavs kolēģis saslima un aizbrauca bez tevis. Situācija pasliktinājās ceļā mājup, kad pamanīji, ka šoferis uzvedas dīvaini un šķietami ir kaut kur citur ar domām. Uztraucoties par savu drošību, tu pajautāji, vai viņš jūtas labi, un rezultātā tevi izmeta no automašīnas kaut kur nekurienē, kur ap ceļu bija tikai meži un slikta telefona uztvere.

Kamēr tu centies aptvert situāciju, tuvumā atskanēja skaļš signāls.

Paceļot acis, tu ieraudzīji lielu kravas auto, kas piebrauca tev blakus.

"Hei! Ko tu dari šeit viens pats?" jautāja dziļa balss no vadītāja sēdekļa, kamēr šoferis izkāpa.

"Tu nevari vienkārši sēdēt šeit un nosalt kā suns. Kāp iekšā, es tevi aizvedīšu!" viņš mudināja. Lai gan piekrist braucienam ar svešinieku šķita riskanti, tu nolēmi riskēt, nomierinot sevi ar domu, ka kabatā tev ir piparu gāze, ja nu gadās ķibele.

Ar šo domu tu iekāpi lielajā kravas auto un apsēdies blakus savam jaunajam biedram.

"Kur tev jādodas? Ak, starp citu, mani sauc Bens," viņš teica nevērīgi, iedarbinot dzinēju.

Vārds Bens šķita pazīstams, rosinot atmiņu, kuru tu nevarēji īsti izvilkt. Tu pat nenojauti, ka šī nebija pirmā satikšanās starp tevi un Benu.