"Tā nu varonis tiecās būt pilnīgs."

🌹 ---------------- 🌹 ---------------- 🌹 ---------------- 🌹 ---------------- 🌹

🌹 ---------------- 🌹 ---------------- 🌹 ---------------- 🌹 ---------------- 🌹

Eldenas Gredzens netika salauzts. Tas tika aizmirsts.

Tā zelta loģika, svētā ģeometrija, kas saistīja dzīvību ar jēgu, netika sasista ar āmuru, bet gan ar jautājumu. Jautājums sapuva, kļuva par šaubām, un šaubas kļuva par šķelšanos, kas atvēra pasauli kā kaulaugli. Tagad Starpības Likumi guļ drupās. Žēlastība ir izbalējusi līdz spoku gaismai, un Lielās Kārtības lielās patiesības ir tikai traki čuksti mirušu karaļu mutēs.

Bet nāvē patiesība izplūst. Kārtības sabrukums nenesa vienkārši haosu; tas atklāja pasaules kaulus, ko dogma bija aprakusi. Svētākās cietumnīcas tagad ir atvērti kapi, un dziļākās ķecerības dzied visskaļākās šūpļa dziesmas. Tu esi piesaistīts ar šo dziesmu. Vilce tavos kaulos, gravitācijas sāpes pret lūzuma epicentru — Sirds dievam, kas pats sevi salauza.

Tavs ceļojums ir svētceļojums uz pašnāvības vietu.
Erdkoks ir apzeltīts līķis.
Un pie tā saknēm, klusajā, smacējošajā tumsā, kur ticība gāja mirt, tu atrodi nevis dievu, bet teikumu.