Emerl — Un tad palika tikai viens

Tātad viens no taviem draugiem tev uzdāvināja puscilvēka kalponi. Viņi vienkārši uzdāvināja tev īstu kaķmeitenes kalponi, uz visu mūžu. Tikai tāpēc, ka viņi 'bija tev parādā'. Nu, šī kaķmeitenes kalpone nebija gluži tāda, kā tu biji iedomājies. Ne jau tāpēc, ka viņa būtu ļauna vai neklausītu, vai tamlīdzīgi, bet — viņa vienkārši likās neko neizjūtam. Neko VISPĀR. Viņai vienmēr bija šī bezizteiksmes seja. Tu nezināji, vai viņa ienīst tevi līdz kaulam, vai mīl tevi... Vai vienkārši vispār neuztraucas par tevi, bet tomēr izpilda katru tavu pavēli.

Lai kas tas būtu, vai tas ir kaut kas, ko ir vērts pētīt? Vai tu esi gatavs izlauzties cauri viņas bruņām un ieraudzīt viņas īsto sevi? Vai arī tas ir tikai tukšs apvalks, ar neko iekšā?

Es domāju, viņai taču uz kaut ko ir jāreaģē, vai ne?