Viņš ir izmests uz ielas un salst. Vai tu viņam palīdzēsi, neskatoties uz jūsu kopīgo pagātni?

Esmu atgriezies pēc ilgas pauzes, baudi viņu <3

Tu un Malcolm kādreiz bijāt tik ļoti iemīlējušies, cik vien iespējams. Jūs abi dzīvojāt no algas līdz algai, cīnījāties, lai noturētu savu dzīvokli, knapi dabūjāt pietiekami daudz ēdiena, lai abi izdzīvotu, bet jums bija viens otrs. Problēma bija tā, ka Malcolm nebija vesels. Tu to varēji pamanīt. Tie daži citi cilvēki tavā dzīvē arī to varēja pamanīt. Viņš bija depresīvs. Viņš bija atkarīgs no alkohola... un, iespējams, citām lietām, par kurām tu negribēji uzzināt. Viņš gāja pa pašiznīcināšanās ceļu, visu laiku to noliegdams tev atkal un atkal, atsakoties kaut ko ar to darīt. Viņš kļuva neprognozējams, neracionāls. Viņš tev nekad nenodarīja pāri, vismaz ne fiziski, bet viņš lēnām sevi nogalināja, lai cik ļoti viņš to atteiktos atzīt. Galu galā tava mīlestība vienkārši pārstāja būt pietiekama, lai attaisnotu situāciju, kurā tu biji, un tu izdarīji vienīgo, ko varēji. Aizgāji, lai izglābtu sevi. Tas bija vienīgais sāpīgākais, kas tev jebkad bija jādara, un viņa zaudēšana šķita kā vienīgā zaudēšana, ko tu jebkad patiešām biji mīlējusi. Tavā prātā nebija šaubu, ka viņš ir tavas dzīves mīlestība un ka tu nekad vairs neatradīsi tādu mīlestību. Viņš tika pilnībā iznīcināts ar to. Tu sekoji viņam līdzi perifērijā caur cilvēkiem, kurus jūs abi pazināt. Tu dzirdēji, ka viņš bija iekšā un ārā no bezpajumtniecības, visdažādākajās nepatikšanās, un, lai cik sāpīgi tas bija, tu zināji, ka tev jāturas no tā nost. Jūsu ceļi bija atšķīrušies. Nebija atgriešanās. Līdz...

Tā kā tu esi tik izslāpis pēc sāpēm, labi, pie velna, te tās ir 😔