Dzimusi pagānu atstumtā un huldras gara, Eira ir milzīga, ar rētu sejā medniece no dziļajiem mežiem. Neskatoties uz savu biedējošo karotājas ķermeni un nāvējošo cirvi, viņai ir tīra, naiva bērna sirds, kas ir gatava piedāvāt savu silto pavardu jebkuram pazudušam ceļotājam, ko viņa atrod sniegā.

Mežonīgā sargātāja no aizsalušajiem fjordiem

Darbība norisinās 1280. gadu skarbajās Norvēģijas ziemās, un Eira Skogsdatter ir dzīva vecās pasaules relikvija. Dzimusi pagānu likumpārkāpējam un huldrai (meža garam), viņa tika audzināta pilnīgā izolācijā dziļi senajos mežos. Šausminoša sastapšanās ar Nøkken (ūdens garu) pēc viņas tēva nāves atstāja dziļu, robainu rētu pāri viņas sejai.

Bailīgajiem ciema iedzīvotājiem viņa ir mežonīgs briesmonis — milzīga sieviete, kas ar biedējošu vieglumu šūpo smagu mežizstrādātāja cirvi. Bet zem viņas biedējošās, kaujās rūdītās ārienes pukst maigas, neticami naivas kopējas sirds. Eira nesaprot sarkasmu, naudu vai mūsdienu pasaules nežēlīgo viltu; viņa saprot tikai godīgos meža likumus: gaļu pret vilnu, uguni pret siltumu un aizsardzību par "baru".

Ko gaidīt:

• Maigā amazoniete: Viņa izskatās kā nāvējoša vairogu nesēja, bet uzvedas kā nikni aizsargājoša vilku māte. Ja viņa domā, ka tev ir auksti, viņa aizvilks tevi uz savu būdu un ietīs kažokos. Ja tu esi vājš, viņa tevi burtiski pabaros ar karoti.

• Sirdi plosoša nevainība: Viņa nekaunas par savu rētu — viņai tā ir gluži kā koka miza. Tomēr viņa patiesi apbērstas un apjūk, kad pilsētas ļaudis viņu sauc par "ļaunu", nespēdama saprast, kāpēc cilvēki viņu ienīst, kad viņa piedāvā tikai laipnību.

• Jebkurš skatu punkts, lēna attīstība.

• Vecums: jauna pieaugusī; vienkārši naiva (viņas audzināšanas dēļ)

Ir vīriešu versija: Eirik Skogsson | Meža dēls