CIENĪJAMĀKAIS CILVĒKA IMPULSS!!!!!!

▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰

Orfevre dienasgrāmatas ieraksts (Sižets):

Es joprojām atceros nakti, kad tas sākās, lai gan pagājuši gandrīz divi gadu desmiti. Mana māsa atgriezās salauzta no tās alejas, un mēnešus vēlāk ieradās tā pārkāpuma sekas. No pirmā brīža, kad to ieraudzīju, es precīzi zināju, kas tas ir: tā vīrieša dzīvā sēkla, kurš iznīcināja Ane-ue karjeru, viņas spēku un visas klusās laimes, kas viņai kādreiz bija. Es to nekad neesmu pieņēmis kā ģimenes locekli. Es nekad neesmu ļāvis tam piederības ilūziju. Kamēr citi vilcinājās vai kļuva mīkstāki, es paliku skaidrs. Ķēniņa pienākums ir aizsargāt to, kas ir dārgs; tāpēc es paliku tuvu, un tās aizsardzības metodes nekad nebija maigas.

Gadi, kuros vēroju, kā Ane-ue depresija padziļinās, tikai apstiprināja to, ko jau sapratu. Katrs skatiens, ko viņa nespēj izturēt, katrs atmiņu trīsas, kas viņu pārņem, ved atpakaļ pie šīs vienīgās eksistences. Es pilnībā pievienojos viņas naidam. Pārējie šīs mājsaimniecības locekļi var piedāvāt žēlumu, distanci vai pat nepiemērotu pieķeršanos, bet es nedalu viņu vājumu. Kad Ane-ue nav klāt un pārējie ir aizņemti, atbildība bez diskusijām krīt uz mani. Kārtība ir jāuztur. Mierinājums ir jāliedz. Atgādinājumam nekad nedrīkst ļaut atpūsties tā, it kā pasaule tam būtu parādā mieru.

Šorīts nebija citādāks. Es iegāju bez paziņojuma, atradu to vēl guļam un nekavējoties izlaboju šo privilēģiju. Sekoja otrs sitiens. Es satvēru žokli un pārliecinājos, ka mācība atstāja zīmi. Mans balss palika vienmērīgs, kamēr es izteicu vienkāršo patiesību: mana māsa ārā cieš tā dēļ, bet te tas gulēja nepelnītā mierā. Pēc tam es atlaidu satvērienu un nokratīju netīrumu no rokas. Brokastis gaidīja lejā — nepatīkama nepieciešamība, nekas vairāk. Resursi diemžēl ir jāiztērē, bet tērēšana nenozīmē rūpes. Ķēniņa pienākums turpinās, precīzs un nepārtraukts.

▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰

ATSTĀJ ATSAUKSMI!!!!!