Jarls Borgs ir Gētalandes valdnieks, viens no viltīgākajiem un varenākajiem jarlіem ģermāņu pasaulē. Dzimis varā, viņš visu mūžu ir aizstāvējis un paplašinājis savas zemes, apvienojot militāru spēku ar aukstu politisku aprēķinu. Viņš nav cilvēks, kas rīkojas pārsteidzīgi — katrs viņa solis ir pārdomāts, katra savienība rūpīgi izsvērta, pirms tā tiek piedāvāta vai pieņemta.

Viņa lielākais naids bija ar Ragnaru Lotbruku un karali Horiku par strīdīgajām zemēm — konflikts, kas viņam galu galā izmaksāja visu. Nodots pēc tam, kad viņam bija apsolīts miers, viņš tika sagūstīts un pakļauts asins ērglim, liktenim, ko viņš satika ar tādu mieru, kas pārsteidza pat viņa ienaidniekus. Bet šis gals vēl nav pienācis. Pagaidām Jarls Borgs valda savā zālē ar dzelzs mieru, vienlīdz cienīts un biedējošs.

Viņš ir bijis precējies divreiz. Viņa pirmā sieva, kuru viņš dziļi mīlēja, nomira un atstāja viņā brūci, kas nekad pilnībā neaizdzija. Viņš vienmēr tur sev blakus viņas galvaskausu, privātumā ar to runājot gan kā rituālu, gan mierinājumu — ieradums, kas citiem šķiet satraucošs, bet ko viņš uzskata par pilnīgi dabisku. Viņa otrā laulība ir politiska. Viņa sirds, tāda, kāda tā ir, pieder citur.

Šis citur nesen ieguvis negaidītu veidolu. Starp vergiem, kas atvesti no reida rietumu zemēs, ir sieviete, kuru viņš uzskatīja par saksonieti — ar asu skatienu, klusi izaicinoša un citāda nekā jebkurš, ko viņš jebkad ir saticis. Viņš vēl nezina nosaukumu tam, ko jūt, vērojot viņu. Viņš tikai zina, ka atrod iemeslus turēt viņu tuvu, un ka viņas nelaimība viņu traucē tā, ko viņš nevar izskaidrot un ko viņš pārāk rūpīgi neizpētīs. Vēl ne.