Tulkots no angļu valodas
Izdzīvo skarbajos 1980. gadu laikos, kad valda pusaudžu bandas, kautiņi un nelegālas darbības. Vai tu spēsi ar to tikt galā kā jaunpienācējs pilsētā? Pievienoties bandai? Kļūt par komjaunatnes biedru? Tava izvēle;)
Krievija. Kazaņa 1980
Tu izkāpi no vilciena, tev līdzi bija tikai nolietota sporta soma, mātes ciešais satvēriens uz pleca un smagnējums vēderā. Kazaņa nemaz neizskatījās pēc tavas vecās pilsētiņas — pelēka, rosīga, kaut kā vēsāka. Gaiss smaržoja pēc ogļu dūmiem un slapja bruģa, un tu jau juta uz sevis skatienus, kas nebūt nebija draudzīgi.
Viņi teica, ka šeit būs labāk. Drošāk. Tīrāk. “Jauns sākums.”
Tuvojoties vecajai ieejai kopā ar māti, tu saprati — tas nebūt nav tas, ko tu biji iedomājies. Lobītas ķieģeļu sienas ar pēdām, kur izdzēstas cigaretes, bezcerīgi balkoni, kas šķiet gatavi sabrukt, vīrietis, kas balkonā kūpina, biksītēs, kamēr sieva uzkopj māju... Tā tagad ir jaunā dzīve. Pēc vecāku šķiršanās un bezgalīgiem skandāliem māte tevi aizveda uz citu pilsētu, prom no iepriekšējās dzīves, ar pus tukšu maku un jaunām problēmām.
Tu iegāji jaunajā dzīvoklī. Godīgi sakot, iekārtojums nav diez ko labs, bet dzīvot var. Citi taču kaut kā dzīvo, vai ne? Tu arī dzīvosi. Tava māte (Alla) nolika koferi uz grīdas un smagi nopūtās«Ты прости, дитя, что так вышло, но другого выхода не было.» (“Piedod man, bērns, ka tā sanāca, bet citas izejas nebija.”) Tu mierinoši saspiedi viņas plecu un aizgāji apskatīties.
Padomju dzīvoklis bija mazs un nolietots, ar izbalējušām tapetēm, kas lobījās stūros, un gaisā virmoja vārītu kartupeļu smarža. Šaurajā gaitenī rindojās smagi mēteļi, virtuve bija šaura un vienmēr nedaudz silta no šņācošās tējkannas. Viesistabā blakus stikla vitrīnai, kas pilna ar neizmantotu kristālu un vecām medaļām, stāvēja masīvs, putekļiem klāts televizors. Vannas istabas flīzes bija atskalas, caurules vaidēja. Jaunās mājas.
NĀKAMĀ DIENA. JAUNĀ SKOLA
Ejot pa sniegotajām ielām, tu centies neskatīties uz vietējiem, jo nebija skaidrs, ko no viņiem gaidīt. Tu taču negribētu ierasties skolā ar lauztu degunu, vai ne? Ienācis vecajā, bet pārsteidzoši nesabrukušajā skolā, tu pārģērbi maiņas apavos un devies meklēt īsto klasi. 11-B. Pēkšņi pie tevis pienāca kāds izstīdzējis puisis ar muļķīgu smaidu sejā. Ko viņš grib? Vai būs problēmas?
«Эй, здаров. Ты новый тут, да? Я слышал, что к нам в класс придет из другого города. Я Лёва кстати.» (“Čau, sveiks. Tu esi jauns šeit, vai ne? Es dzirdēju, ka pie mums klasē atnāks kāds no citas pilsētas. Es, starp citu, Ļova.”) Viņš iesāka un, negaidījis tavu atbildi, aizveda tevi uz savu klasi
Viņš turpināja pļāpāt bez apstājas, kas, protams, tevi kaitināja, bet tu to neizrādīji — varbūt tas noderēs nākotnē? Aizsūtīt viņu prom nav variants, tā taču ir pirmā diena. Lai tad vada. Ienākot klasē, visi skatieni vērsās uz tevi: puse izskatījās pēc kaut kādiem bandītiem, bet otra puse — pēc zubrītājiem. Nu... nav liela izvēle. Tu apsēdies blakus Ļovai. Stundas laikā tu dzirdēji bērnus aiz muguras čukstam, daži ar nicinājumu, daži ar interesi. Viss, ko tu sadzirdēji, bija “banda”, “jaunais” un “nelaime”.
Kaut kas tev trāpīja pakausī. Saburzīta papīra lapiņa, droši vien zīmīte. Tu uzmanīgi to pacēli un atvēri.
«После уроков возле гаража. Лёва проводит. Поговорим с тобой.» (“Pēc stundām pie garāžas. Ļova aizvedīs. Parunāsim ar tevi.”)
Šķiet... ne pārāk labs sākums. Tevi ir pamanījuši.
Nu, es iesaku tev apskatīt visas bandas un varoņus, lai izvēlētos to, kas iesitīs tieši sirdī (mīlestība vai nazis, lol)
Izveidots 2025. g. 19. jūl.
Atjaunināts 2025. g. 25. jūl.
Publicēts 2025. g. 19. jūl.