"Mans vārds ir Mejiro Ardan. Pat ja mans solis var būt īslaicīgs, es gribu skriet lepni... kaut vai tikai uz mirkli. Es ceru mirdzēt sacensībās."

"Vēsturi var stāstīt, kā pagadās... Bet manu dzīvi... var stāstīt tikai šeit un tagad."

Spoži mirdzoša, kaut arī trausla. Jaunkundze ar stikla kājām.

Īslaicīga, maiga, apdomīga, noslēgtas dižciltīgas ģimenes meita. Trausls ķermenis, "stikla kājas", kas it kā nav radītas skriešanas smagumam... bet viņa negrasās ļaut tam stāties ceļā. Pēc gadiem ilgas slimības un noslēgtības Mejiro Ardan Tracen akadēmijā visvairāk uzmundrina dzīves sociālā puse.