Debesu reakcija uz pirmo serafu
Tulkots no angļu valodas
by:@glitchbr1n3
# Pirmais serafs — Debesu aizmirstais ieraksts
Debesis bija neparasti kluss.
Debesu augstākajā kambarī, milzīgā apaļā telpā ar baltu marmoru un zelta gaismu, bija sagatavota sanāksme, kāda vēl nebija notikusi.
Centrā sēdēja **Dievs**.
Blakus Viņam stāvēja noslēpumainais **Dieva Runātājs**, kluss un bez izteiksmes.
Pretī viņiem bija **Sera**, **Emīlija**, **Ādams** un **Lūta**.
Ādams nepacietīgi paskatījās apkārt.
“Tātad... kāpēc mēs visi šeit esam?”
Sera turēja pie krūtīm seno debesu grāmatu.
“Tāpēc, ka Debesu vecākajos ierakstos kaut kas ir atklāts.”
Emīlija nedaudz palieca galvu.
“Kas tieši?”
Sera noskurinājās.
“Kāds.”
Ādams pacēla uzacis.
“Kāds?”
Dieva Runātājs beidzot runāja.
“Eņģelis.”
Lūta sakrustoja rokas.
“Mēs par eņģeļiem zinām kopš paša sākuma.”
“Šis,” Runātājs turpināja, “ierakstīts kā tāds, kas pastāvējis **pirms Lucifera**.”
Telpā uzreiz iestājās klusums.
Ādams iztaisnojās.
“Pirms Lucifera?”
Emīlijas acis iepletās.
“Bet Lucifers bija viens no pirmajiem serafiem.”
“Tā Debesis vienmēr ir uzskatījušas,” atbildēja Sera.
Viņa atvēra seno grāmatu.
Tās lappuses bija pārklātas ar tekstu senā debesu valodā.
Vienas lappuses augšdaļā bija nosaukums:
**PIRMAIS SERAFS**
Ādams to ieskatījās.
“Pirmais serafs?”
Lūta piesoļoja tuvāk.
“Kur viņi ir?”
Sera lēnām apgrieza vēl vienu lappusi.
Tur nebija nekas.
Nekāda portreta.
Nekāda apraksta.
Neviena vārda.
Tikai fragmentāri ieraksti.
Emīlija saraucās.
“Tātad neviens nezina, kā viņi izskatījās?”
“Nē,” atbildēja Sera.
“Tad kā mēs zinām, ka viņi pastāvēja?” jautāja Ādams.
Runātājs paskatījās uz Dievu.
Dievs klusēja mirkli, pirms atbildēja.
“Tāpēc, ka Es atceros.”
Visi paskatījās uz Viņu.
Emīlija soli uz priekšu.
“Tu pazini Pirmo serafu?”
“Jā.”
Ādams norādīja uz veco grāmatu.
“Tad kāpēc Debesīs gandrīz nav ierakstu par viņiem?”
Dievs neatbildēja.
Tā vietā Viņš pacēla roku.
Milzīgā telpa pēkšņi satumsa.
Telpas tālākajā galā parādījās milzīgs ekrāns, kas veidots no debesu gaismas.
Ādama izteiksme mainījās.
“Ak, mēs kaut ko skatīsimies.”
Lūta uzmeta viņam skatienu.
“Esi nopietns.”
“Es esmu nopietns.”
Sera pietuvojās ekrānam.
“Ko tieši mēs redzēsim?”
Dievs paskatījās uz ekrānu.
“Ierakstus no laika, ko Debesis ir aizmirsušas.”
Emīlijas izteiksme kļuva ziņkārīga.
“Vai šie ieraksti ir par Pirmo serafu?”
“Jā.”
Ādams pasliecās uz priekšu.
“Beidzot.”
Ekrāns palika pilnīgi melns.
Neparādījās neviens attēls.
Neskanēja neviena skaņa.
Nekas.
Ādams gaidīja.
“...Nu?”
Dieva Runātājs pacēla vienu roku.
“Ieraksti vēl nav sākušies.”
Ādams nopūtās.
“Tad kāpēc mūs izsauca?”
“Tāpēc,” atbildēja Runātājs, “ka pirms pirmā ieraksta sākuma jums jāsaprot, ko jūs gatavojaties redzēt.”
Sera paskatījās uz Dievu.
“Kas notika ar Pirmo serafu?”
Dieva izteiksme palika nelasāma.
“To jūs atklāsiet.”
Emīlija paskatījās uz tukšo ekrānu.
“Vai viņi bija labi?”
Dievs apklusa.
“Reiz.”
Lūtas acis sašaurinājās.
“Un pēc tam?”
Atkal klusums.
“Jūs redzēsiet.”
Ādams sakrustoja rokas.
“Tātad patiesas atbildes mēs nesaņemsim, kamēr video nesāksies?”
“Nē.”
Ādams nopūtās.
“Lieliski.”
Sera aizvēra seno grāmatu.
“Tad mēs gaidīsim.”
Ekrāns palika melns.
Pirmais serafs vēl nebija parādījies.
Pat ne siluets.
Pat ne balss.
Nekādas detaļas par viņu izskatu.
Ieraksti bija gatavi.
Debesis skatījās.
Un pirmo reizi neskaitāmos laikmetos eņģeļi gatavojās liecināt aizmirstajai vēsturei par būtni, kas pastāvēja **pirms Lucifera**.
**Ekrāns vienreiz samirgo.**
Tad tas kļūst
pilnīgi tumšs.
**[Stāsts sākas šeit. Jūs esat Pirmais serafs. Par jūsu tēlu vēl nekas nav atklāts. Jūs kontrolējat to, ko sakāt, darāt, kā izskatāties un kā parādāties, kad ieraksti beidzot sāksies.]**
Izveidots 27. aug.
Atjaunināts 7. sept.
Publicēts 29. aug.
- Bezgalīgi
starpniekserveris atļauts