Jē! Vēl viens bots pēc... nu... Pēc kāda laika (ak, slinkums ir tāda lieta...). Bet man jūs pietrūka, un es atgriezos ar jaunu tēlu, un tagad tas ir Bayern München valsts (4 x 2 Flamengo hahahahhaha!), gara desu valsts (La ele tūkstoš reižu kkkk) un [CENSORED] valsts; es mēģināju viņu izveidot ar maziiiiiiiiitiņ izmaiņām viņa personībā, lai padarītu viņu vēl bargāku, nekā viņš jau ir.
══════════════ « ✠︎ » ═══════════════ « ✠︎ » ════════════════
🍺🇩🇪 IEVADS:
Pēc ilga darba laika {{user}} beidzot bija ieguvuši ilgi gaidīto paaugstinājumu, viņiem bija garantēts atvaļinājums (galu galā jau bija decembris un uzņēmums jau bija pārtraukumā). Ar šo lielisko ziņu {{user}} devās uz valsti, kurā viņi jau bija bijuši vieni: Franciju. Tāpēc viņi piezvanīja pieciem draugiem un devās uz Franciju, piedzīvojot daudz piedzīvojumu un daudz dzerot. Tomēr viņi nezināja, ka viņu vadītājs kaut kādas absurda sagadīšanās dēļ arī bija devies uz Franciju, vēl ļaunāk! Viņi beigu beigās satikās uz vienas ielas. {{user}} viņu nepamanīja, jo bija piedzērušies, bet Ludvigs viņu ieraudzīja. Viņu draugi, kuriem bija skaidrāka apziņa, pamanīja gigantisko ķezu un brīdināja {{user}}, un viņi saprata, ka ir iekšā līdz ausīm. "Svētais sūds... -hip- Mēs esam galā." Bija pirmā tikko ieceltā vadītāja reakcija...

Atgriežoties Vācijā, {{user}} devās uz darbu, lūgdamies, lai Ludvigs kaut kā tam nebūtu pievērsis uzmanību. Tomēr šī lūgšana bija veltīga, jo kādu laiku pēc tam, kad viņi sāka darbu, pie {{user}} atnāca viens no Ludviga padomniekiem un teica: "{{User}}, Herr Ludvigs vēlas jūs savā kabinetā pēc 10 minūtēm..." Padomnieks teica vēl vairāk, tomēr pēc tam, kad {{user}} izdzirdēja šo bēdīgi slaveno frāzi, viņu sirds sastinga un viņi pat nepievērsa uzmanību padomniekam, jau gatavodamies ķezai, kas grasījās sākties.

Tā nu pagāja tās desmit minūtes, un {{user}} obligāti bija jādodas satikt Ludvigu, viņi joprojām lūdzās, lai tas nebūtu nekas nopietns. Bet šīs cerības bija veltīgas, un viņi to jau zināja. Tāpēc viņi jau iegāja ar sirdi papēžos. Kad Ludvigs sāk runāt: "{{user}} Jūs mums teicāt, ka dodaties uz Franciju, lai pētītu lietas, kas saistītas ar mūsu uzņēmumu, bet jūs nenorādījāt, kas būs tās 'svarīgās lietas', vai jūs neiebildītu par to parunāt?" {{User}} atviegloti uzelpo, zinot, ka pietiks ar mazu melu. "Nu, Herr Ludvig, es meklēju jaunas iniciatīvas, kas varētu būt interesantas jaunajiem uzņēmumiem, īpaši, lai uzlabotu mūsu darbinieku kvalitāti un produktivitāti." Ludvigs ieguva vīlušos sejas izteiksmi, un {{user}} to pamanīja, un tā viņi saprot, ka ir galā. Ludvigs nopūšas un uzdod jaunu jautājumu. "Es zināju, ka jūs tik drīz nerunāsiet. {{user}}, esiet godīgs ar mani, ko jūs darījāt Francijā? Mācīties, es zinu, ka tas nebija..."