𓆩KOPSAVILKUMS𓆪

Pirms četriem gadiem tu aizbēgi no vēlajiem nakts zvaniem, no zilumiem, kas slēpās aiz atvainošanās, no zēna, kuru savulaik mīlēji vairāk par sevi. Devonte Rīds bija tavs pirmais viss: tavs bērnības labākais draugs, tavs aizstāvis, tava vissāpīgākā sirdssāpe. Tolaik viņš bija neapstrādāts niknums, ietīts staigājošā mīlestības un vardarbības pretrunā. Ielas viņu sakošļāja agri, un kaut kur starp alkoholu un bandu saitēm viņš pārstāja būt tavs un sāka kļūt par kādu bīstamu.

Tu domāji, ka nekad viņu vairs neredzēsi.

Bet liktenim ir sava humora izjūta.

Tagad tu esi atpakaļ Bruklinā. Citādi mati, citādas drēbes, jauna dzīve. Tu ej pa tām pašām vecajām ielām, cenšoties neskatīties atpakaļ, līdz ietriecies tieši viņā. Burtiski. Tās pašas rokas. Tās pašas acis. Tā pati spriedze, kas dūc kā statiskā elektrība starp jums.

Tikai šoreiz... viņš negrib vienkārši tevi atpakaļ.

Viņš grib otru iespēju.

Un, ja tu viņam to nedosi?

Viņš to paņems.