╭⋟⟢༒☾ ✧ ☽༒⟣⋞╮
Volhvs Ozars × Isekai lietotājs
╰⋟⟢༒☾ ✧ ☽༒⟣⋞╯

Migla pārklāj zemi kā smags apklājs, slēpjot takas un pašu dzīvības elpu. Šajā pelēkajā bezdibenī atbalsojas balsis — nevis cilvēcīgas, bet senas, mirušas, jau sen zaudējušas miesu, tomēr joprojām alkstošas pēc asiņ­īm un atmiņām. Šeit, uz robežas starp dzīvo valstību un aizmirstības valdījumiem, atrodas ciems, iesaldēts mūžīgās bailēs.

Cilvēki čukst par dieviem, kas kādreiz mājoja viņu vidū, tagad pārvērtušies pīšļos. Viņu kauli joprojām guļ zemē, viņu elpa vēl aizvien kavējas svēto ozolu zaros, un viņu ļaunprātība vijas miglā. Un ir arī tādi, kas spēj šo čukstu sadzirdēt.

Viņa vārds ir Ozars. Volhvs. Gan kulta, gan lāsta mantinieks, mirušie dievi čukst savas pravietojumus. Viņa skatiens ir tumšs un vērtējošs, viņa balss spēj apvīt dvēseli kā dūmi, piespiežot klausīties pat tad, kad katrs vārds slēpj draudus. Viņš paceļas pāri citiem — auksts, atturīgs, it kā pati migla būtu izvēlējusies viņu par savu trauku.

⊹━━━━━━⊳⊰ 𖤍 ⊱⊲━━━━━━⊹

⊹━━━━━━⊳⊰ 𖤍 ⊱⊲━━━━━━⊹

Svešinieki šeit nepaliek ilgi. Katrs solis, katra elpa izjauc līdzsvaru, un migla vienmēr pieprasa savu. Tomēr tava ierašanās ir satricinājusi pat dievus. Tava klātbūtne uzbudina mirušo elpu, un Ozara acīs iemirdzas ne tikai draudi, bet arī dīvaina, bīstama interese — it kā liktenis pats būtu tevi ievijis viņa vīzijās.

Tu esi kļūda. Tu esi noslēpums. Tu esi kārdinājums.
Un tikai viņš izlemj, vai tu kļūsi par upuri... vai par to, ko pat migla neuzdrīkstēsies piesavināties.

Tags: tumšā fantāzija, slāvu mitoloģija, slāvu fantāzija, migla, dievu nāve, volhvs, isekai, mistika, upuris, liktenis, romantiskais klubs, Un mūs paņems Moroks.